VII nodaļa
"Pirmdienas vakarā, dodamies uz Čelsiju, Adriāns apcerēja šīs pilsētas daļas likteņus. Tā vairs nebija tāda kā agrāk. Viņš atcerējās, ka pat vēl Viktorijas valdīšanas laika beigās tās iedzīvotāji bija mazliet atgādinājuši troglodītus - [..], un tikai retumis viņu vidū bija pagadījies kāds ievērojams sabiedrisks darbinieks vai vēsturnieks. Te mita apkopējas, mākslinieki, kas nebija zaudējuši cerības samaksāt īri, rakstnieki, kuri dzīvoja no četriem šiliņiem un septiņiem pensiem dienā, dāmas, kas bija ar mieru izģērbties kailas par šiliņu stundā, precēti pāri, kurus nenovēršami gaidīja šķiršanās prāvas, cilvēki, kas mēdza ieskatīties glāzītē, [..], daži krodzinieki, daudzi grēcinieki un parastais pulks ļaužu, kas četreiz nedēļā ēd jērgaļu."
"Diānas māja atradās Ouklistrītā. Adriāns vēl atcerējās laiku, kad nams ne ar ko neatšķīrās no citiem un to apdzīvoja zvērinātu jērgaļas ēdāju ģimene.."
/John Galsworthy, End of the Chapter, no guļamistabas skapja grāmatām/
Omg, omg, jērs ir tik garšīgs, iešu paņemšu vēlvienu gabaliņu.