Tue, Nov. 1st, 2005, 09:23 am

Pazīstu dažus cilvēkus, kuri mēdz apspiest šķavas. Viņi iztaisa tādu "mmmmP!" skaņu, šķavas paliek kaut kur kaklā.

Nesaprotu viņus. Nemaz nerunājot par to, ka tā var palikt bez bungādiņām.

Šķavas ir patīkams notikums dzīvē, ne gluži orgasms, bet tomēr jauki relaksē. Atceros jaunību, tas bija tik sirsnīgi un mīļi, kad māmuļa ieturēja pauzi savā kārtējā histērijā, lai nošķaudītos. Uz brīdi likās, ka viņa izbeigs rēkt. Tas gan nekad nenotika, bet mirklis miera ir platīna vērtē.

Tādēļ labprāt šķaudu, no visa spēka un sirds.

Tue, Nov. 1st, 2005, 09:45 am
[info]laukuroze

Murķelis iesniedza uz patentu "šķavu izraisītu orgasmu"..

Tue, Nov. 1st, 2005, 09:53 am
[info]sirdna

Kad tad?

Tue, Nov. 1st, 2005, 10:20 am
[info]shelly

Nezinu. Kad man izdodas apsiest šķavas, ar bungādiņām tam nav nekāda sakara. Turklāt sajūtas nebūt nav sliktākas :)))

Tue, Nov. 1st, 2005, 11:17 am
[info]sirdna

Atkarīgs, kurā momentā tu tās apspied. Es reiz uzsāku lielo šķaudienu, pusceļā pārdomāju un mēģināju apturēt. Sajūta tāda, it kā ar āmuru no iekšpuses būtu dabūjis pa galvu.