Ja speciāli nekāpj kādā Pārdaugavas kāpā vai pēkšņi pie kāda ciemos uz piekto stāvu, tad mans vestibulārais aparāts mazāk straujas augstuma izmaiņas tiešā veidā nefiksē: manu pastaigu radiusā relatīvais augstums caurmērā mainās 5-10 metru robežās uz pāris kilometriem. Smieklīgi. Maņas nav zinātniski instrumenti. Tomēr kaut ko tās rāda. Karstās vasarās temperatūras atšķirība starp galvas augstumu un neapēnotu ielas segumu metru 80 zemāk mēdz būt pat 20 grādus liela. Šodien sīkais lietiņš visas dienas garumā strauji pārvērtās bīstamā atkalā zemākajās vietās, kur zeme jau stinga, bet vairs nepiesala pat par pāris metriem augstākās, un to vestibulārās maņas gan manīja. Otra lieta, par ko atkal jau biju ļoti dusmīgs – seguma materiāli. Atkalas laikā visbīstamākie ir tie raibi bruģētie gājēju celiņi – LV kontekstā visvairāk propagandētie "kopējā labuma" projekti, bet tai pat laikā visienesīgākie korupcijas projekti. Gan segto darbu, gan otkatu ziņā. Katrs klucīšu bruģis šodienas atkalā bija bīstamāks par pašu lētāko, šķembām pilno un tāpēc abrazīvo asfaltu, pat ja tas karstajās vasaras dienās neizskatās pilsētas svētku cienīgs. (Būtu gribējis uzkāpt pie kāda uz piekto stāvu spontāni, vai vismaz kādā Pārdaugavas kāpā sava prieka pēc, bet ļoti piekusu, censdamies nepaslīdēt.) |
aktētīt, kā mani tracina scenāriskā klišeja, ka runāšana līdzībās nozīmē "filozofiju", vai vēl ļaunāk – "dzīves gudrību"! Un ļaundari, kas ir uzspēlēti kempīgi, turklāt prot savus nolūkus izsmalcināti pamantot. Nicinu šito visu fikciju. #simislupīserikus |
svešs pimpis, paņemts rokā, vienmēr šķiet mazāks, nekā izskatās. # Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinajās padarot. Daina #6853 |
Patīk reizēm apskatīties, kādus tēmturus pie rakstiem liek LNB analītika. |
jaudīga tā RIFF mediju diskusija, paldies. Atvēru pa ceļam pēc cigaretēm un tā arī sastingu vienā vietā uz visām divām stundām, nedz aukstumu, nedz garāmgājējus nemanīdams. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/k |
Baigas, baigas problēmas ar valodu. Vietā, kur īstenībā tikai valoda ir visa pamats. Jā, estētisks, bet estētisks nav maz. Estētisks ir ļoti daudz. |
tie soctīklu algoritmi ir pizģec – man tiešām viss tviteris tagad sastāv tikai no naciķu vaimanām par to, kā progresīvie varbūt tiks valdībā. (Un tas viss pēc tā viena "hot".) FB savukārt ir viena vienīga mobily reklāma pēc tam, kad telefonā nopirku autobusa biļeti. |
nupat, pēc diendusas, tviterī nez kāpēc izlēca šis: https://twitter.com/robertsozolslv/stat un es, vēl pusmiegā un vieglā khm, nodomāju: "hot!" Nākamajā brīdī tw algoritms – kā pušu sprāgdams no čurātgribēšanas – atdeva man atpakaļ visu manis tik rūpīgi ravēto un bloķēto naciķu burbuli. |
Tam visu laiku iztēles pietrūkst (jo saturu ražo ASV, un lielākā daļa cilvēces nedzīvo Eiropā), bet ir vērts padomāt par to, cik ērtas drīzajā zombiju apokalipsē atkal izrādīsies visas tās pastkaršu vecpilsētas. |
Šis plosts man pašai jāpiesien pie krasta |
aktētīt kāda bauda ir atkal apsēsties uz fajansa vāzes pēc četrām dienām ar sauso ateju! (Romieši arī zināja šīs ērtības, bet tad tās uz turpmākajiem 1500 gadiem tika pazaudētas. Pie komunālā ūdensvada pieslēgtu klozetpodu no jauna izdomāja tikai pirms 150 gadiem. Krievu uņitaz īstenībā ir britu fajansa fabrika "Unitas".) |
Ir tāds kā tukšums. Melns, protams, bet nevis aplis: resns un izstiepts kā īkšķa nospiedums. Un ap to — tikpat izstiepta, bēši bāla aura. Bet ap auru — šito visu sīko vācu firstištu četru instumentu cimmermūzika. Stāstīju Mārai, ka, lūk, šī vijoļkoncerta uzdevums bija atvieglot Virtembergas princeses mēnešreizes, bet, lūk, šī čellu kvarteta — Hesenes vecmammas migrēnu. (Ļoti neveiksmīgs mēģinājums, bet 1727. gadā mūziķus par to vairs nenogalināja.) |
Vīrietis Mārtiņa ielā, tāds Ogriņa tips: "partner, var cigareti nošaut?" |
trepju rēgs: "bet vai kāds padomāja par eventuālajiem mežabrāļiem, kad bīdīja tās jaunās kailcirtes?" |
O, šo es nezināju -- britu Pārstāvju palātas zālē visiem locekļiem nemaz nepietiekot vietas. Un Čerčils uzstājis, ka tā arī jāpaliek, kad pēc kara postījumiem bija doma to paplašināt un mainīt izkārtojumu. Jo uz tehniskajām ikdienas debatēm tāpat nenākot visi, un lielas zāles pustukšība tās tad darītu vēl nomācošākas, savukārt, pārbāzts kambaris, kad jāstrīdas par patiešām būtisko, vēl vairāk pasvītrojot situācijas svarīgumu. |
Biju Arkādijā, Kaspara Aleksandra vārdiem sakot. |
"Nezināja, ko iesākt ar atlikušo laiku" ir burvīgs Pjatigorska pašnāvības eifēmisms. Bet divas lappuses iepriekš viņš par savu pirmo operas apmeklējumu divos teikumos pateica tā, kā tikai prasmīgākie par seksu zina pateikt: "pirmo reizi mūžā ieraudzīju tevi [..] [pēc tam] bijām abstulbuši, noguruši." (Labi, piekrītu, runāju tikai no savas gadījuma sakaru pieredzes.) |
Man ir viss tas pats, kas citiem cilvēkiem |
Vēl kaut kad tīnībā dzirdēju no neatceros kā, ka pieauguši vīrieši publiski nevalkā šortus, un kā stila padoms tas joprojām atbilst "paša" gaumei. Jo -- pievērsiet uzmanību -- cik neglītas lielākoties ir to kājas tiem, kas visi nupat ir izmetušies šortos. Es šo to zinu par skaistām vīriešu kājām, un man tādas ir (ne tāpēc, ka pašam tā šķiet, bet ka ir tā teikuši.) Tomēr šortus tā senā padoma dēļ publiski nekad neatļaušos. Un ne jau tāpēc, ka vajadzētu ko slēpt. |
"Krievu kultūra, krievu kultūra, nu, kas tā ir – tā vienmēr bijusi dažu izsmalcinātu intelektuāļu piesegs pretīgajai krievu dzīves īstenībai. (C) Pavlovskis, (pārstāstā.) Bet kura kultūra tāda nav, un ir kas vairāk? Iztēlojieties nepatīkamāko un varbūt pat ne pašu nepatīkamāko kaimiņu urlu ar ieroci rokās. (Ne krieviju kā LV "kaimiņu" un pat ne krievu no savas vai blakusmājas. Bet to ikdienas kaimiņu, kas mēdz ņirdzīgi uzdirst garāmejošai sievietei vai jebkuram citam, kas nav līdzīgs pašam, uzšķērst kaķi joka pēc un pēc tam apmīzies izgulēties pieturā. Puškina kultūra, ha, Dostojevska kultūra (abus tagad ķidā kā lielkrievu šovinistus, pat Čaikovskim vēlreiz par viņa 1812 tiek), bet vai mums te ir kaut kāda pirmā eiropieša Raiņa visaptverošā kultūra? Un Tīrona jau nu nav ne tik. Šķidrs gurnauts tā kultūra virs vāji slēptā izvarotāja rīka. |