ienāca atkal tā nevis trakā, bet grūtdiene (lūk, šitā visu laiku pēdējā laikā - sākt ar tādu kā noliegumu, ar tādu kā taisnošanos. piemēram: "šī māja nav nekāds sūds") tātad nevis trakā, bet grūtdiene ienāca, bet tik bezpalīdzīga, ka nekādi viņai nevar palīdzēt, lai tas būtu mazāk neizturami. tas ir - viņa ir tāda, kāda ir, bet es ar viņu bezpalīdzīgs, turklāt tik ļoti, ka vienkārši apraudājos kā tāds idiots par visu savu bezpalīdzību. tik globāli apraudājos, ka tam nedz ar viņu, nedz ar kādu citu vispār vairs nebija nekāda sakara. pārgāja. vienmēr pāriet. tagad viņa ienāca otrreiz. esmu tukšs un viņu nicinu. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 6. Augusts 2010, 18:43, klusais_okeans replied: nu tad es savā pēdējā laika grūtdienībā pie Tevis nerēgošos. Bet kaut kad vēlāk gan nākšu līksmā reibumā, ar rozi zobos un akordeonu plecos (lai gan šis tomēr arī pie trako varianta pieskaitāms). Vakar toties grūtdienīga biju pie LB sliekšņa un Tevis tur nebija On 6. Augusts 2010, 19:48, klusais_okeans replied: labi! (kā tajā Nirvanas dziesmā) |