Pirmspusdiena bija tik maiga un oktobris tik ļoti mans mēnesis, ka nopucēju mēnešus divus nekustināto divriteni un pēc 20min biju arkādijas parkā. Pamodās baudkārais egoists un teica: simamura! Tādā dienā uz darbu?! Labāk uzzvani Evei, paņem šampi un aizminiet piknikā. Tā arī izdarīju un diena pārvērtās bezgalīgi jēdzīgā sarunā ar dzegužkalna, ļērmanīša (tā, izrādās, sauc skvēriņu ar traumatiskajām lieldienu šūpolēm pie pikseļu ielas), pastarellias (kasiere Ņina aizmirsa izsist mūsu štrūdeles, toties iedeva klienta kartes anketu, kurā jānorāda hobiji), āgenskalna ielas skeit parciņa un beidzot Eves virtuves fonu. Viņa kādreiz būs izcila arhitektūras kritiķe.