Pēc vakardienas šorīt šķita, ka nekas, nekas, nekas man nav par grūtu, tāpēc uz daudzreiz atlikto tikšanos jūrmalā braucu ar divriteni pa apvedceļu caur babīti (tas faktiski bija vienīgais veids kā nekavēt, ja minas ar mēli pār plecu). Kad lietišķā daļa bija cauri, arī modrība sašķobījās. Bezbrokastu reibonī apkārtne ieguva fisheye attēlu un, to ka es atrodos lodes iekšienē vēl pastiprināja ceļojošo cilšu specifiskā atbalss. Ceļu no dzintariem līdz lienes ielai minos bezmaz divas stundas.