Pegijas · Lī · interjers

2003.gada pavasarī kā katru gadu notika RTU studentu "zinātniskā konference", kurā statistikas dēļ obligāti bija jāpiedalās arī visam arch.fak 4.kursam. Ar saviem visdīvainākā priekšmeta - arhitektūras morfoloģijas un zinātniski pētniecisko metožu referātiem, kas bija arī sagataves bakalaura darba teorēt.daļai. Tas attiecās arī uz simamuru, kurš stipri pārpratis zinātniskumu, startēja ar sacerējumu "Sociālais ekshibicionisms savrupmāju arhitektūrā". Pēc pāris mēnešiem ar papildināto un pārdēvēto darbu "savrupmāju arhitektūras vizuāli estētiskie risinājumi gadu tūkstošu mijā Latvijā" simamura, bak.arch, drīkstēja turpināt otrā līmeņa profesionālās studijas. Rudenī, izpalīdzot draudzenei, simamuru izsauca prodekāne un formāla viņa bakalaura darba vadītāja ar ierosinājumu...

Tātad, simamuru paaicināja prodekāne, bet varbūt arī ne prodekāne, bet viņa kursabiedre, kas tolaik piepelnījās, ražojot produktu reklāmas rakstus žurnālam Deko, ar piedāvājumu steidzīgi nopublicēt darba tēzes joprojām neaizpildītajos nākamā numura tukšumos. Simamuras referāts piedzīvoja trešo pārtapšanu un tika publicēts kā "Sliktā Latvijas arhitektūra" speciāli šim gadījumam radītā rubrikā Arhitektūras filozofija. (jūs labāk par mani ziniet, kāpēc un kādā veidā līdz veikalu plauktiem nonāk tik apšaubāmas kvalitātes materiāls). Redakcija pierunāja simamuru (un simamuru, ticiet man, pierunāt ir viegli) uz vēl dažām publikācijām. Otrā bija par gudrās mājas tehnoloģiju. Ja jūs būtu redzējuši, kā simamura centās! Pat pārlasīja Azimovu, progresa vēsturi pētīdams. Un kā viņš vīlās...

Un kā viņš vīlās, kad nedēļu pēc raksta nodošanas saņēma neiecietīgu zvanu no minētās tehnoloģijas akmenslaikmeta versijas dīlera (un nevis redaktores) ar paziņojumu, ka tāds teksts nedrīkst atrasties blakus viņa produkta reklāmai un tas jāpārstrādā atbilstoši pārsūtītajiem bukletiem. Trešo rakstu atteicu.
Mazliet vēlāk radās interaktīvā platforma a4d.lv, kas tāpat kā viss drukātais tirgus cieta no darbaspēka trūkuma un simamura atkal ļāvās pierunāties. Ar asinīm pa degunu viņš tik vien spēja, kā izspiest rakstu reizi 2 mēnešos. Lielākoties paša apmeklēto profesionālo izstāžu aprakstus, ko veidoja publicitātes relīžu un aptaujāto kolēģu atziņu rosols. 2005.gada rudeni, cita kursabiedrene, izpalīdzot draudzenei, lūdza simamuru sniegt komentāru raidījumam de facto. Pusstundu pēc simamuras jāvārda...

Un pusstundu pēc simamuras jāvārda pie viņa darbavietas piebrauca Panorāmas busiņš un tādu zaļu nogādāja Jūrmalā. Simamuras cerība tikt cauri ar mēmu pakļaušanos sižeta scenārijam nepiepildījās: "jūs esat arhitekts, jūs labāk zināt, ko un kā mums parādīt", teica žurnāliste. Jūrmala, par laimi, bija tā tur referāta spilgtāko piemēru atrašanās vieta, tāpēc uz tā bāzes simamura 4 stundu laikā, pozējot pie paša izvēlētiem objektiem, sniedza savu komentāru par turīgu ļaužu māju vizuāli estētisko risinājumu tendencēm statusa reprezentācijas ("sociālā ekshibicionisma" kā viņš to nosauca pirms 2 gadiem) gaismā. Nākamā diena bija sestdiena ar, kā simamura atceras, pašu bezatbildīgāko piedzeršanos viņa tābrīža mūžā, bet svētdienas rīta 9os pienāca izmisis zvans no televīzijas, ka materiāls jāpārfilmē...

...ka materiāls ir jāpārfilmē. Simamura, mirdams no kauna pat paskatīties spogulī, kur nu vēl kameras objektīvā, vēlreiz, bet nu jau 6 stundas minstinājās pie to pašu un citu māju vārtiņiem, rezultātā piedzīvojot 3 minūšu publicitāti tā paša vakara raidījumā, no kura pusi laika viņš mēmi gāja gar villām nodurtu galvu, kamēr žurnāliste aizkadrā citēja viņa rakstu no Deko. Pārraides laikā simamura saņēma ziņu no kolēģa ar jautājumu "tu piesaki karu klientiem?". Drīz pēc tam simamurā sāka briest kādas aizdomas...

...aizdomas, kas nedz apstiprinātas, nedz noliegtas vada simamuras roku līdz pat šim brīdim.
Pēc de facto sižeta viņu pāris mēnešus neviens ne uz ko nepierunāja, tik vien cik pamatdarbavietas vadības ieteikums koncentrēties uz tiešajiem pienākumiem. Simamura vēlreiz iedzēra un kopā ar barbalu ekspromtā aizbrauca uz berlīni. Gadījās tā, ka tur tobrīd gāja vaļā arch konference EMERGING IDENTITIES ar jauno ES dalībvalstu darbu izstādi. Hohmas pēc viņi aizgāja līdz notikuma vietai, pa ceļam izdzerdami pudeli viskija (jo bija ziema) un tur simamura pirmoreiz konfrontējās ar vienīgā profesionālā LV arch žurnāla redaktoru, pēc kā iekļuva izstādē, uzdodamies par šī izdevuma korespondentu un apsolot redaktoram par tādu tiešām drīz kļūt... (sorrī, es šon vairs neturpinu)