izpalīdzēsi?
darbā mums vienmēr ir "labrīt!", pāris stulbas frāzes un kautrīgs smaids, bet jūtami - viens otram mēs patīkam, tik kaut kas attur. bet man tāda sajūta, ka kādreiz viņš man izpalīdzēs.

šī nakts jau otrreiz man kā individualitātei savā kompānijā. devos ar darba kolēgām uz klubu, kur sašķēlēmies 3 baros. klīdu apkārt - pie vieniem, otriem, trešiem viena un pie ceturtajiem un tad pazudu. pāris cilvēku saprata, vēl pāris varbūt sapratīs. un zinu, ka kādam to nesaprast.

un Džonijs...

redzot asaru acis, pērles pār vaigiem rit,
nevarot sapņiem vaļējām acīm pāri tikt.


izdomātām pasakām beigu nav.

man tevis pietrūkst. ļoti. tikai nejautā kā man iet un ko es daru.

veselība nav uz pilnām pekām. manāmi. darbs, naktis un agrie rīti drīz mani nobeigs. bet arī pienākuma izjūtai ir jābūt kaut kādai. morāles principi nostrādā. kaut autopilots.

neguļās jau trešo nakti pēc kārtas. daudz sakrājies. pieradums. atslābums. pašnāvība. un atkal pieradums. [citēju pati sevi]. pieskandinātas ausis ar dienas himnu.

ieslēdza morāli, izslēdza domas. vai arī otrādi. vairs neatceros.
izolators. sapņi vaļējām acīm. un pulsē emocijas caur ķermeni. klupiens. spriedumi. tiki taki robotiņi. bet galma āksti ir tikai ilūzija.
Rudens ir sieviete priekšspēles laikā
pietrūkst pavasara mirkļu. manu pavasaru [oktobris '05]. jo rudens ir rudens.

viņš tikai minēja kaut ko par sia, jo tas skan labāk nekā individuālais uzņēmums.
un uz kādu brīdi es [mēs] esmu sia, ar visai muļķīgiem noteikumiem:
1) nekādi tusiņi darba dienās [un vakaros. ar pāris izņēmuma vakariem]
2) ēst veselīgus ēdienus [diētiskā kola skaitās veselīgi]
3) nekādu nepazīstamu puišu un apšaubāmas draudzenes.
bet nez kāpēc man viņš pavisam nedaudz atgādina manu Ideālo.
reti, kad tiekos ar puišiem pēc 1 nakts attiecībām. šī ir tā retā reize. un šī nebija mūsu pēdējā tikšanās reize.

sāku no jauna. neiedziļinos [esmu pārlieku dziļi sevī]. piedod!

[pilsēta galvā]

nedēļa izturēta, vēl tikai diena, 1 pusgulēta nakts un vēl viena diena, bet tad gan miegs, miegs, miegs.
traki, lai neteiktu vairāk.

3 brīvas dienas. 3 dienas tīri atpūtai - bez steigas. Vakar rīta pusē bija lekcija darbā, tam sekoja pastaiga pa 2 iepirkumu centriem [bet kurpes aizvien nevaru sev atrast] un vakarpusē laidiens uz klubu ar Olitiņu un viņas draudzeni. 3 dāmas un daudz, daudz idiotu [idioti nr. 1 tā paši sevi un visus pārējos nosauca]. Mans krekliņš ar uzrakstu boys come boys go! nudien bija topā - 2 puiši gribēja to dabūt sev. Šodien pēc sauleslēkta aizgājām gulēt, pirms saulrieta aizlaidām uz jūru un baudījām skatu, sarunas, smieklus. Rīt man un Olitiņai jāsatiek Liene [mana burvīgā (nu jau bijusī) kolēga] un beizot kopā ar viņu ir jāpavada kāds laiks arī ārpus darba. Varbūt aiziesiem līdz molam, tad jau atkal varētu uzrīkot dāmu vakaru ar smiekliem, sarunām un acu skatieniem kādā klubā - šoreiz šādā sastāvā.

baltā nakts!
nedaudz nogurusi, nedaudz apjukusi, nedaudz nepierasta - bet es nāku...

viņš baidās ar mani palikt divatā, kaut ļoti labprāt vēlas manu sabiedrību... šis vakars būs viens no tiem.

es esmu interesanta [dīvaina] un ar to lepojos! [un to apstirpina arī citi + man ir sajūta kā neformālajam līderim, jo ļautiņiem ir prieks mani ieraugot un ne viens vien mani grib savervēt uz visādām izdarībām, jo es ļaujos. ar mani var sarunāt visu ko. tu zini.].

aivien biežāk pieķeru sevi pie sarunām, kurās neskatos sarunu partnerim acīs, pat ne viņa/-s virzienā ne. sapņoju vaļējām acīm. bail pieķerties - arī tā to varētu formulēt. mīlestība ir tad, kad 2 cilvēki skatās vienā virzienā - ko tādu reiz teica viens labs draugs. bail pazaudēt. tas tālums man vilina - patīk redzēt, kas notiek apkārt un aizklīst domās pie jūras pilnmēness naktī.

atcerējos kādu interesantu dialogu:
- jūs esat labas draudzenes?
- it kā jau nē [..]
- viņa ir cilvēks, kuram tu izkrati savu sirsniņu... ?
[nemaz nevarēju iedomāties, ka tā izskatās no malas].

patīkami saņemt apgalvojumu, ka es aizvien esmu nr. 1 - visvisvis... [tā Ilzīte - mana (bijusī) darba kolēga]. mums tas abpusēji - tā labāko būšana.
bet grūti aptvert to, ka Liene [mans nr. 2] šodien strādās pēdējo dienu. tādi jaukumi ir retums [kur nu vēl darbā!]...

-pielaiko manu seju! - tas man atgādināja vakardienu.
- to pašu vakardienu, kad pasaule šķita savādāka nekā līdz šim to biju rādījis apkārtnes ļautiņiem?
- to pašu. to pašu, kurā mēs saldi noreibām inteliģentu sabiedrībā.
- bet viņi takš visi bij' dīvaiņi...
- aizver acis! tas mirklis ir pagājis...

Nekad vēl nebiju jutusies tik draņķīgi kā šodien. Ātrums vienmēr ir bijis mana prioritāte, bet šodien nevaru pakustēties, kliboju un knapi uzsāku kustību. Sajūta, ka pārvietojos ar ātrumu kilometrs stundā un tas nemaz nav smieklīgi - traumētas pēdas [tulznas, zilumi, uzpampums + pārējie kāju muskuļi (jo sevišķi ikriņi) rauj krampjos no pārslodzes]. Un man vēl bija doma šajā nedēļā lekt ar izpletni. Nesanāks. Arī darba dienu neizturēju līdz beigām, pat laicīgi neierados, jo fiziski grūti - līdz asarām. Vismaz mierinājums, ka man ir saprotošas kolēģes [kolēģiem ir jāizpalīdz brīžos, kad viņi draņķīgi jūtas].

Lielisks pasākums, lieliski ļautiņis. Kopā bijām 4 personas: 3 meitenes un 1 puisis. Visi kaut kādā veidā saistīti ar militārismu [Ervīns un Agnese tagad ir jaunsargi, bet es un Kika pirms krietna laiciņa]. Pārgājiens ar improvizācijām, galvenais - ka tik prom no pilsētas.
Ar vilcienu aizbraucām līdz Skultei, pāris kilometru nogājām pa šoseju, pāris kilometru pa mežu un tad jūra. Stundiņu gājām, pusstundiņu atpūtāmies - atkal un atkal līdz pusdienu pārtraukumam un tad kātojām tālāk, ik pa laiciņam paņemot atpūtas brīdi. Smiltis, akmeņi, aļges, tulznas uz kājām, apsārtuši pleci no saules un sarkana mugura - no somas. Viens otram centāmies palīdzēt kā varējām - gaidot, smaidot, ēdot, nesot. Apkārtējie vietējie, atpūtnieki mūs vēroja atplestām acīm, pat deputāts Jurkāns minēja, ka esam gandrīz kā no Afganistānas [tur laikam pie vainas mūsu komuflētas somas, bikses, cepures, kerzas - kas nu kuram]. Kerzas novilku, čībiņas uzvilku. Manas čībiņas iegrima aļģēs un tuvākā puskilometra attālumā nebija kur tās un savas pēdas nomazgāt, es klumburēju pa akmentiņiem basām kājām, bet Ervīns nesa manu somu līdz brīdim kad tiku pie ūdens. Vietējiem prasījām pēc vietu nosaukuma un kilometrāžu līdz Tūjai [tas mums bija obligāts mērķis, ko izlēmām jau no paša rīta. sākumā bija paredzēts maršruts Zvejniekciems - Salacgrīva 2 dienu ietvaros, bet nomainījām sākumstaciju. līdz Tūjai mums bija jātiek šā vai tā - pusceļš kā nekā]. Bet svētlaime, kad pie kārtējā jautājuma cik kilometru līdz Tūjai? mums atbildēja, ka esam klāt, piedāvājot apmesties tepat jūras krastā. Ierīkojām naktsmītni - uzslējām teltis, iekurām ugunskuru, paēdām, apspriedāmies par nākamo dienu un runājāmies līdz 4-5 rītā. No rīta laiski gulšņājām, brokastojām, baudījām sauli pie jūras un itin nemaz nesteidzāmies. Un tikai pievakarē pametām savu naktsmītni, lai dotos vēl pāris kilometrus kājām un tad jau ar busu mājup. Viņi teica, lai padodu ziņu, ja vien rīkošu vēl kādu līdzīgu pasākumu. Tas priecē!

klusuma, tukšuma un pārdompilns laiks. es esmu šeit, bet manis šeit nav.
[izdomātām sarunām vienmēr ir kāds šifrs, kuru vajag uzminēt].

pēdējā laika tendence - pārvērst katru par vienu vakaru, izņemot tos, kas mani pazīst vislabāk - mani čabulīši [bet tie jau tādi atkārtojumi, ar turpinājuma piegaršu, jo mācāmies visu no jauna]. visiem citiem - apkārtējiem nav palicis daudz vietas. ak jel, iemīlies manī vēlreiz!
bet tikmēr viņš runā ar sevi. un man atkal paliek bail, jo ar to viss sākās un ar to var pienākt gals [tā - neatņemama dzīves saistība]. un es jūtu, ka pamazām pazūdu no viņu dzīves. jo aizvien retāk esmu klātienē [man pielijušas ausis un aizmiglots skatiens]. ja agrāk bija viens, tad tagad - neviens [jo viņus visus es esmu zaudējusi. vai varbūt viņi mani?]. bet, lai sāktu visu no jauna, man jāpamostas, jāatgūstas, jāattopas un jāaizmūk. iespējams, viņi nesapratīs un man būs par maz spēka...

pavadītais laiks ventiņos bija lielisks. pāris nejaušu tikšanos [Zanda piektdienas vakarā un Aivars sestdienas pēcpusdienā], vieglas un patīkamas pastaigas [ostmala, Livonijas ordeņa pils, Kuldīgas iela, bērnu pilsētiņa, džungļu taka un sakoptā pilsēta], jestras spēles vakarā [ābolu pīrāgs, Ādamam bij 7 dēl' un pirtiņa deg + imbicil, kuru diemžēl palaidu garām]. un tam visam pa vidu saules bērni!
vienīgi reizēm gan sev, gan apkārtējiem jāmēģina atcerēties tas, ka tas viss ir galvā [tas, cik labi justies, lai būtu jautri un interesanti]. kā vienmēr - ir par ko priecāties un ir par ko nopietni padomāt...
lai nu kā - atpūta izdevusies!

ja runājam par darbu - varētu arī nerunāt. 3 cilvēki manas problēmas risināšanā man pateica un kārtējo reizi izskaidroja to, kas man jau labu laiku bija zināms. jūtos apčakarēta. viens sūta pie otra, otrais pie trešā, trešais pie pirmā vai otrā. un viņi visi apgalvoja, ka man ir taisnība, bet lai griežos pie kāda cita, kas to varētu atrisināt.
bet starp pāris cilvēkiem jutos lieliski. prieks bija viņus redzēt un sajust. vārdi un acu skatieni nozīmē daudz, tāpat kā klusums. pāris stundiņas nosēdēju ar cilvēku, kurš ceļ uz kājām - viņa darba laikā [viņš to var atļauties]. man vajadzēja kādam izkratīt sirsniņu. un kārtējo reizi viņš apstiprināja to, ka ir burvīgs, jauks un mīļš. sapņojām vaļējām acīm.
un man makten liels prieks, ka vakar nejauši sastapu BG un Oficieri peronā pa ceļam uz manu reisu [vilcienu]. BG improvizēti man ap pusnakti pievienojās mazpilsētā. nakts tika pavadīta sarunās pie upes, diena - darbos [ak jel, kādas man tagad rokas!] un laiskā gulšņāšanā pie ugunskurā gatavotām pusdienām. nudien negribējās braukt mājās. iekšējs miers un klusums. būtu tur palikusi ilgāk... ja vien varētu. rīt jālaiž uz Limbažiem, varētu jau pa taisno no Saulkrastiem, bet tā kā biju palikusi bez sakaru līdzekļiem, vajadzēja doties mājup. nudien aizbraukšu vēlreiz savā atvaļinājumā, varbūt pat uz ilgāku laiku. bet šoreiz [varbūt] viena.

kārtējā pirmā reize. bieži man pēdējā laikā. tas priecē.

jestrs vakars pagadījās [kas ievilkās naktī]. es, Dredons un BG.
*maisa iela + policija
*tautā dēvētie franči + absints
*depo + kokči + pāris izklaides ar foto + sarunas ar krievu un austrieti
[starp citu - bārmenis un dīdžejs šonakt bij burvīgs! ;)]
*un mājupceļš ap 3 no rīta + Zacha un Dutkina sastapšana.
bet nu uz darbu. ar smaidu.

kopš tās dienas ir zudusi jēga. manai rīcībai vairs nav pamatojuma. tikai pāris izlecieni un ieciklējusies sejas izteiksme. truls skatiens. ar domām par jūru nakts vidū un pistoli rokās.
un izrādās, to pamana arī citi. to, ka kaut kas nav kārtībā. vienīgi man ir citi iemesli, nekā tos redz viņi. un mans mīnuss ir tāds, ka nekad viņiem to nepateikšu acīs! vienkārši noriebies!

rīti.
krīti.
iekrīti.
___________________________________

kvēlo, mana liesmiņa,
kvēlo!
rīt būsi uz iesmiņa...
tēlo!
-ak, liesmiņa mana, kur ugunskurs?
-kurš viņu kurs, kurš?
dur. duri! dur.
kur! kuri? kur!
tur. turi! tur.

aizrāvies elpas vilciens vakar nolika karoti tieši iesāktajā deserta traukā. pietika. bet apetīte tikmēr rodas ēdot. neaizrīties!

mācies, bērns, mācies!
pasauli var iepazīt tikai tā.
šodien nudien es staroju. saule ir iedevusi pa galvu + tīri improvizēti sasveicu gaviļnieku. tie pāris smaidi, apskāvieni un bučas liek justies vēl labāk.
izdevības ir jāizmanto! izbaudi... es to jau daru!

visu šo laiku bija pamatīgs klusums un te pēkšņi vienas dienas ietvaros 5 cilvēki izsaka vēlmi mani sastapt un taujā pēc tā kad tev beidzot būs brīvs?. un man beidzot ir 5 brīvas dienas pēc kārtas! šodien izgulējos, rīt pie pasniedzējas un uz jūru, trešdien - ēšanas diena [saldējuma ēšana ar karotītēm brīvā dabā] + vakariņas nepazīstamu puišu sabiedrībā, bet pārējās divas ir brīvas un tukšas [pagaidām]. kādas ir iespējas? vismaz vienu vakaru man vajadzētu atvēlēt BG.
he - mēs laidīsim uz Tallinu 3 dienu ietvaros.
kādu dienu braukšu apgriezties Limbažos.
vajadzētu uzrīkot kādu pārgājienu un lekšanu no dabesīm [dzelzs putna]. vēl tik jāsavervē mani čabulīši...

notvert un nelaist vaļā. nedrīkst tā vienkārši palaist vējā. lidot jau patīk visiem. bet pagaidām klusums pirms kārtējās vētras. gaidu. jo reizēm tas patīk. ir par ko padomāt.

un tad mēs tā dotos tumšajās pilsētas skavās. dotos. atdotos! pārdotos? nē. mēs vienkārši neprotam noteikt savu cenu - to īsto. par augstu vai par lētu. vienmēr. bet tikmēr mēs dotos. atdotos. pasakās klausītos. un teiktu tos stāstus "paldies!" un "5 lati, 2 ali", kaut varētu iztikt bez vārdiem. bet mums jau patīk ausīties, klausīties, (no)purināt, (uz)kurināt. teikt vārdus un izteikt emocijas. uzvelt sniegavīrus no pūkām. jo dzimuši aktieri, kaut pārlieku draņķīgi. bet tu jau zini, ka rītdiena pārtop par šodienu tieši pusnaktī. rīt manis vairs nebūs. jo pasakas domātas bērniem.

mani pamanīja. pavisam noteikti. bez energy drink. ir labi. es esmu lieliska. nudien! citi to sauktu par nenormālu. bet man pašai prieks.
ir, kur augt! vienmēr...

aiz melnās svītras vienmēr seko baltā.
apvārdoju. smaids uz lūpām.
bet es par daudz domāju un par maz daru.
un tomēr man uzbrūk morālās paģiras - starp smīnu.

nav izvēles. daudz darāmu darbu, daudz nepiepildītu vēlmju un daudz pienākumu.
ar 24 stundām diennaktī man ir par maz. no pāris lietām nākas atsacīties. miega bads.
[autopilots]

iespējams, mani nesapratīs.
bet kādu laiku es varētu paklusēt. visiem par visu.
esmu pārlieku (ne)nopietna.
zinu, ka tas nedaudz iedragās manu zemapziņu un nervu sistēmu, bet, ja tā ir citiem labāk - lai jau.
kļūstu neiecietīga. draņķīgi izskatos un jūtos. visiem viss patīk un visi smaida, bļe!

miega bads... vēl tikai 2 nedēļas... jāiztur!
pēc 24 stundām būs nedaudz labāk. vismaz fiziski.

gribu tevi satikt, kad pamodīšos. drīkst mani modināt!

iespējams, uzrakstīšu atlūgumu - ar 1986. gada 24. aprīli...

atzinās:
par mani runā - pat tad, kad manis nav klāt. ar mani runā - arī tad, kad manis nav tuvumā. un domā par mani - brīžos, kad manis vairs nav.
tā vismaz tas bija šodien. tas priecē [kaut varbūt vajadzētu uztraukt].
ar mani var sarunāt visu ko. tu zini...

rīt no rīta es to izdarīšu. šī būs pēdējā pavisam nemierīgā nakts. kas notiek ar manu ķermeni un manu prātu? [uztraucos]

pāris cilvēku, pāris situācijas un pāris izteicieni mēdz izsist no sliedēm [pāris nebūt nenozīmē 2. vairs neuzskaitu.]. piedot nenozīmē aizmirst. atmiņas ik pa laikam uzjundī atkal + uzkurina vēl un vēl.
jau labu laiku domāju par atlūguma uzrakstīšanu [bet negribas tā vienkārši aiziet].
tie, kas savu cieņu manās acīs ir zaudējuši, to neatgūs. mani nevar nopirkt [pat ne ar vārdiem]! turpinam izlikties, ka viss ir labi... atver skapi un izvēlies masku - šodien lelle vai klauns?

bija, kas uzceļ un bija, kas nomet. no kājām.
reizēm vienkārši cilvēkiem liekas, ka var atļauties vairāk nekā var [attieksme].
labāk lai darbs mani nodzen nekā bezdarbība padara trulu.
nekad vairs! jo šodien bija divi vienā un nedaudz par daudz. aizbēgu klusumā.
nepatīk man čīkstuļi - par sīkumiem. ar ironiju var, bet ne citādi.
mēģinu būt nopietna!

man ir bail no tā, ko es slēpju. un ir tikai viens cilvēks, kas to zina bez manis, atklājot to nejauši.
bet vai viņš būs tas, kurš mani aizvedīs? vai viņš būs tas, kas paliks ar mani? man ir bail par savu nākotni. un pagātnes kļūdām. ar katru dienu arvien vairāk. zinu, ka ilgāk tā slēpties nevaru, bet...
šķiet, uz katru tāda veida jautājumu, man ir apstiprinoša atbilde [bet varbūt tikai saldi maldi?]

Pilsēta bez logiem [jo viņi par daudz zina]
un varbūt tā ir pat labāk [ja glabā]
apetīte rodas ēdot [mēs vienmēr to saucam nepareizos vārdos. nav motivācijas]
ar ironisku smaidu uz lūpām
izejam pastaigā - taigā [lai nomaldītos un pazustu. bez grēksūdzes]
galvenais nav sabiedrība, bet process
sniedz, sniedz - neiesniedz
vai tev maz ir nojausma kāds tev ir vecums?

es vēl neesmu noskaidrojusi, kas ir autors, bet patīk ļoti [liekas, par mani]
Es ilgojos būt laimīga.
Tāpat vien...
Bez nekā.

Viņa raud...
Asaras kā stikli pār vaigu veļās...
Un tad pienāk rīts-
Viņa atver acis un ceļās...
Laiks nemēdz gaidīt-
Jāiet uz priekšu...
Viņai vajagot smaidīt...
Lai citiem nebojātu dienu...
atver skapi un izvēlas masku,
Šodien lelle vai klauns?
Tad uzlīmē mākslīgo smaidu...
Viņai iekšēji kauns.
Bet nav laika- ir jāiet...
Pa plastmasas zāli...
Pretī hologēna saulei,
Kur Tev sados ar vāli.
Tad cirka direktors...
Sāk izrīkot šovu...
Un, ja viņš gribēs...
Tev sejā iemetīs plovu,
Bet Tev jāturpina smaidīt...
Viņi raudāt var liegt,
Lai jau izrīko miesu,
Bet dvēseli neaizsniegt!

man bija nodoms atvaļinājuma laikā atklāt sezonu.
to izdarīju pirms nepilnām 2 stundām, pēc stundas ir darba sākums [pieņemsim, ka aizvien ir mans atvaļinājums, jo formāli vēl darbā neesmu bijusi].
izbraucu ar velo. stundas garumā. pirmoreiz šajā gadā. nakts gan nav gulēta, bet lai...

klusums. iestājies rudens bezemociju klusums. un pastaiga pirms pilsēta mostas. vismaz tā man tas liekas šobrīd.
bet kā būs rīt? vai kārtējais klusums sabiedrībā?</a>

[pilsēta bez logiem]

šodien kārtējo reizi sev pierādīju, ka esmu nopietna savā darbībā, bet pārlieku nenopietna savā attieksmē [vai varbūt otrādi?]. tas jau nekas, ka mēģinu sev ieskaidrot, ka viss ir atkarīgs no attieksmes. pieplusoju sev vēl vienu parādu [civilā aizsardzība]. bet tas jau nav vienīgais. tas jau nav vainīgais.

nez kāpēc vairs nav vēlmes pēc tās nakts un nākamā rīta. domās tik pistole un mērķis un vientuļa pastaiga apkārt ezeram klusā pilsētā. iztiksim bez liekulīgiem pārsteiguma efektiem, bez uzspīlētiem smiekliem, bez uzvedinošām sarunām. jo šodien es gribu būt mīms.

laurinjsz ?