( dažas bildes no jūŗas )</p>

šodien biju pie jūras! bijām!
nedēļas sākumā es tā sailgojos pēc pāris ļautiņiem un jūras, ka abām šīm savām dāmām aizsūtīju identisku tekstu: aizbrauksim līdz jūrai? šonedēļ. starp gaismu un tumsu. pie mola. ar foto un tēju. m?. aizbraucām! līdz molam netikām, bāku redzējām pa gabalu. klausījāmies stāstos [Kika nebija satikta kopš "vakars pirms nākamā gada februāra" - tātad arī februārī ne un BG arī tik bieži vairs nemanu], vārījām tēju, dzērām, smējāmies...
nu riktīgi feini!
man oficiāli rīt beidzas atvaļinājums, bet svētdienu man boss iedeva brīvu. līdz trešdienas vakaram varu turpināt baudīt savas brīvdienas!

skola 2007. + grāmata 2007.
daudz pozitīvu emociju!
restorāna servisa skola - viesmīļu un/vai bārmeņu kvalifikācijas celšanas kursi: 36 stundas un izklaides pasākumi pie NBS stenda.
iepirku Kafkas "Stāsti" un Einfelda "Necilvēki"

pirmā aprīļa joks izvērsās citā ampluā.
nudien gribēju mainīt darba vietu, vispirms liekot manīt - kāpēc, un - izņemot ikgadējo atvaļinājumu.
bet nu esmu paaugstināta amatā un tādā savienojumā, kāds vēl nav bijis: vecākā viesmīle-brigadiere.
smiekli jau 3. dienu, bet personāldaļas boss nevar izdomāt kā līgumā noformēt pārvaldnieka vēlmi.

kopš februāra sākuma gribās izdarīt ko riebīgu. man tas būtu pat ļoti vēlami - atslēgties, bet citiem tas varētu smagi iegriezt. esmu pārstrādājusies!
uznācis kārtējais klusējamais periods, kad iekšā viss vārās. ne mājās, ne darbā nav miera, bet es tikai klusēju. nekas cits man nav vajadzīgs un nekas cits man vairs nepastāv.
varētu sākt ar savu dzīvokli un darba maiņu + ir vēlme pēc auto.
jāsāk jauna dzīve! un labi drīz...

vitamīni:
http://www.artil.sbn.bz/base/view/document/1125576218
turpat arī šis tas pno ticējumiem un sapņu tulks...

nedaudz apstulbis. pāris kolēģu [kā jau tas allaž gadās] ieraudzīju no citas puses - daži kļuva nedaudz tuvāki, kāds cits - nedaudz attālāks. principā viss brauciena laiks [9 stundas, ar visiem robežu pārtraukumiem un pīppauzēm] tika nogulēts saraustītā un neērtā miegā. brīžiem pat gribējās pievienoties tai jestrajai un skaļajai kompānijai autobusa beigās, kas neļāva īsti pagulēt.
turpceļā paradokss - jo tālāk uz Dienvidiem, jo sniega sega biezāka. atpakaļceļš pārsteidza ar pretējā virziena salu.
bet ierašanās viesnīcā Golebiewski - nu skaisti! Mikolajkach kā pilsētele gan nedaudz nesaprasta - pilsētas centrs sastāv no daudz maziem nozaru veikaliņiem, cilvēku uz ielām praktiski necik [Mikolajkos dzīvo 3 tūkstoši, viesnīcā - 2 tūkstošus var uzņemt] un Polijā daudz mazu mašīnīšu - strādnieku sapnis.
ūdensatrakciju parks ar vienreizējiem baseiniem, trubām, saunām, burbuļvannām. un visa tā sistēma viesnīcas apartamentos - burvīga! pēc vakariņām izklīdām kur nu kurais līdz diskotēkai. salasījāmies vienā istabiņā, iesildījāmies, sazvanījāmies pa iekšējo līniju, sasveicām un sabučojām Rihardu [par ko kārtējo reizi jāpateicas man, jo es pāris ļautiņus atgādināju/sakurināju uz dāvanas nepieciešamību un visus pērējos - uz masu sasveikšanu. he - un jā - lidiņš nu mani pazīst/sauc/domā ar 2 statusiem - Trakais un māksliniece]. deju placī centāmies viņu izdancināt un atpūsties paši. vienīgi viesnīcas viesmīļi diezgan uzmācīgi - līdzko apsēdāmies [pie ~6vietīga galdiņa brīžiem sēdējām cilvēki 15-20], uzreiz ar ratiņiem klāt un gaida vai kaut ko ņemsim no pudeļu klāsta. letiņi kā parasti izcēlās - kopumā ņemot - dzērām daudz, smējāmies daudz un dejojām daudz. uz deju plača palikām pēdējie - cilvēki 4. arī zviedru galdā izcēlāmies - ja apkārtējie ļautiņi brokastoja/vakariņoja minūtes 15-30, letiņi tur pavadīja nedaudz vairāk kā stundu.
plusu brauciena laikā daudz, mīnusu pāris - nedaudz par agru izbraucām [nogurdinošs brauciens], par īsu atpūtāmies [varējām izbaudītun redzēt ko nedaudz vairāk un nesaspiestāk]. varbūt vasarā atkārtot un papildināt?

esam nolasījušies jestra kompānija tam Polijas braucienam [2 dienas, ūdens atrakcijas + disene = Lido Vecgada izloze], bet daļai no mums pēdējās trīs dienas bija jāstrādā. sagurums, nav gulēts. pēc nepilnām 2 stundām izbraucam :)
ui! bet es jūtu - būs labi... ja vien pa ceļam varēs kaut nedaudz pagulēt...

būs jāizlasa vēlreiz "Būris" un vēl pāris Koelju un Remarka grāmatas.
un Klāvs Elsbergs ar savu "Bēdas uz nebēdu" un Kārlis Vērdiņš ar "ledlauži" ir ieinteresējuši.
būs jāpierakstās kādā citā bibliotēkā...

viņa man deva nedēļu laika, lai atspēkotu gadu mūsu neredzēšanos.

es viņiem esmu devusi/dodu gadu, lai atspēkotu nedēļu.

un neprasiet man, kāpēc esmu kļuvusi tīri individuāla.

literatūras, vecu dziesmu un galeriju laiks. ar šo nakti.
baudu citu redzespunktus.

šonedēļ stopkadru stāsti tiks iesieti cietajos vākos. ir pieprasījums!

es to varētu nosaukt par jaunu sākumu. to, kas un kā man ir pašlaik.
man vajadzēja ko mainīt. sāku ar attieksmi un izturēšanos - klusumu un atslēgšanos.
ir lietas, ko labāk citiem tā arī nekad neuzzināt.

diena, kad vajadzētu viegli uzelpot, priecāties un justies varenai - izlaidums! šodien.

bet riebums, klusums un nožēla. un pilnība neskaidrība par nākotni.
vai vainot laiku ārā?
auksts putenītis. izošņāti/izdomāti mani neizplānotie plāni. un, un - sajutos viena.

2 mirkļi vienlaicīgi - tas bija vakar. aizstāvēšanā nestāvēju. 9 -> 6. zemapziņa ieslēdzās brīdī, kad sirdspuksti sita visstraujāk. ķermenis atslēdzās, bet prāts tikmēr pievienojās sirdspukstu sprintam.
un zini? man tagad ir bail. līdz asarām bail. par sevi. cik ilgi vēl tā? dulla galva. un acis - zilgani riņķi zem tām. un bālģīmis bez grimma.
gribās paslēpties, atslēgties, pazust no visiem un visa. varbūt pat sākt visu no jauna. ja vien mans ķermenis pakļausies prātam.

es braukšu ceļojumā! tajā pašā, kurā boss manu vārdu vecgada vakarā neizvilka. bet es braukšu! joks tāds, ka katrs izlozētais cilvēciņš varēja paņemt kādu otru līdzi. un tā nu tas cilvēks, kurš mani ņem līdzi ir neviens cits kā Izpalīdzēsi - darba kolēga, ar kuru mums darbā mulstoši koķetas attiecības. un te nu pēkšņi kaut kas tāds - es dodos viņam līdzi!

smells like teen spirit:
http://www.latvija.tv/watch.php?id=1969

vakarpusē, dodoties uz darbu, uzvilku kediņas. tā kā man atvaļinājums - atļāvos darba procesus veikt savā civilajā apģērbā. bet par tām kediņām... sajutos brīvi un nepiespiesti, pat smiekli un dziļš prieks šovakar izlauzās no manis. un to pamanīja arī boss, viņa gan to traktēja: kopš esi nodevusi savu kvalifikācijas darbu, tavā sejā ir manāms atvieglojums. jā arī tas ir pie vainas. un man jau nedēļu niez deguns, bet esmu sev nosolījusies, līdz aizstāvēšanai nedzert. bet dzīve iet uz augšu!

jūtu - pavisam drīz būs tas laiks, kad varēšu atvilkt elpu, ļauties prāta un gara izklaidēm un atgūt sevi, ar tiem īstajiem smiekliem, brīvību un bezrūpīgiem stāstiem. ideju ģenaratori sāk mosties no ziemas miega. un es būšu atkal es, jo baltais pilsētas spoks tiks palaists pagātnē.

ieraugot sevi spogulī, pati nobijos. riņķi zem acīm pamatīgi un zili, seja bāla. izskatos nudien draņķīgi. un tā jau kopš datuma nr.2: iets gulēt ap 3-4-5iem rītā + ārstēšanās [sāpošs kakls, galvassāpes, šķavas, klepus un nogurums] + stress. sajūta, ka drīz zudīs koordinācijas spējas, bet jāiztur. jāpiebeidz!
tas viss kopā saucās - palikušas mazāk kā 24 stundas līdz kvalifikācijas darba nodošanai.

mēs barosim pīles kanālmalā. ja neizdosies - ar kefīru noēdīsim to baltmaizi paši.
man bija dīvaina sajūta, runājot ar viņu pa telefonu pēc vairāk kā mēneša klusēšanas un 2 mēnešu neredzēšanas. runājām tā it kā nemaz nebūtu šķīrušies. viņš tikai minēja to, ka es esmu viens no 3 viņa M. pirmie divi ir mamma un māsa un es esmu mīļums. aizvien?
ai Džoni, Džoni, Džonij...

man viņš ir bijis tik svešs. neiepazīts. vientuļš. vienas nakts izaicinošs. darbaholisks. bezjūtīgs. kluss. pazūdošs. neveselīgs. nopietns. blāvs. autopilotisks. gads nr. 2006.
baltais pilsētas spoks.

boss jaunā gada pirmajā dienā, ierodoties darbā, ņēma un samīļoja mani - ar smaidu uz lūpām, sakot, ka prieks redzēt savas sejas un novēlēja veiksmes skolā. no šodienas man mācību atvaļinājums - uz 20 dienām, bet manā vietā darbā strādās boss un pāris nekonkrēti noteiktu kolēģu. es esmu spečuks savā darba telpā un pati sev boss, bet manam bosam būs grūti bez manis. veiksmes viņiem darbā un man skolas beigšanā!

diennaktis. naktis un dienas. šodien būs tikai vakars - darbā. bet līdz tam - ui! jāpamostas...
naivi ceru, ka ar otro janvāri dabūšu [mācību] atvaļinājumu, bet līdz tam man paliek brīvas tikai naktis... [autopilots]

es nesaprotu kā viņi tā prot. tā - smuki aiziet.

šodien es savam bosam biju boss. :) pareizāk sakot - šī tēloja manu kolēģi un uzprasījās ar jautājumiem ko vēl vajag izdarīt. ne katru dienu man ir tāda izdevība deleģēt uzdevumus bosam, bet šī diena bija īpaša. un tādas draud būt vēl pāris dienas.
man šogad Ziemassvētki nebūs, jaunais gads [iespējams] arī ne. laikā līdz 26. decembrim man ir viena pilnībā brīva diena, tālāk par strādāšanu [pilnu vai nepilnu dienu otrā maiņā] ar otras maiņas kolēģi neesam vienojušās. bet nu jā - strādājam tagad abās maiņās līdz brīdim, kamēr mums piešķirs kādu jauniņo.
[parodija]

parodija par tēmu darbs.
šobrīd atkal nāk smiekli.
es esmu boss savā darba telpā. aizvien.

brālis aicina uz tēju. būs mielasts "mana dzīve".

tas bija tīti uz atvadām - kā pēdējais skūpsts.
apātiski smiekli. bet smeldza.
klauni runā taisnību. reizēm.
viņiem traģiokomēdijas tīk [bet varbūt rīt?]

mūžīgais pavasaris - tik tikko izlīdis. tas manā galvā. kaut ko pazaudējot, līdz galam neuzplaukstot un tā īsti neatgūstoties no aukstuma.
viss, ko es pēdējo mēnešu laikā redzu - darbs, skola, mājas un iedomu bērni iedomu pilsētā. viss pārējais man zudis. attiecības sačakarētas. ar visiem un visu.
diennakts man beidzas ap 3-4iem rītā un sākas ap 3-4iem dienā [izņemot darba dienas, jo tad tā sākas ap 7-8iem rītā]. bezmiegs.
atkārtojos - zinu. bet tāda nu mana dzīve. vienmuļa un vientuļa, ar atkārtojumiem. arī telefons klusē jau nedēļu. nevienam mani nevajag. un varbūt tā ir pat labāk. man kārtējā viela pārdomām. [ieilgusi]

tev vakar beidzās derīguma termiņš, bet izlietots tapi jau pirms gada. un tagad kā tukšs papīra gabals tu klaiņo un klīsti vasaras elpā, kaut rudens vēji tevi mētā bezgaršas baudā, tu domā, tu jūti, ka esi vēl lietojams, kaut smagi maldies.

dzīvo ātri, mirsti jauns. bet kamēr tu dzīvo, tu esi vēl jauns.

2 dienakktīs pārskrēja visa dzīve gar acīm.
1. - par kādreiz satiktiem un kaut ko nozīmējušiem cilvēkiem. likās, ka izdzīvoju stāstu par katru no viņiem.
2. - par sevi, ar domu, ka manis drīz nebūs.
vienu nakti raudāju, jo likās vairs nesastapšu. otru vakaru ģību, nakti vēmu un rītu griezos karuseļos.
un ja nu rīt tevis [manis] vairs nav?

bet es tevi pazinu tikai līdz pusei.

tas viss izvērsās nedaudz ar kājām gaisā. un ko gan citu var gribēt afēriste, kas pieradusi pie tā, ka vienmēr vēlamo dabūn par esošo? un te nu pēkšņi pamats zem kājām ir zudis. šķiet, kādam nāksies piekāpties, bet negribās, lai tā būtu es, kaut to man atgādina katru dienu.

nudien nezinu kā tas notiek, bet man ar tiem stāstiem kaut kādā veidā tiek pielikts punkts. vēljovairāk, ja doma par pretējo dzimumu. tuvu personu. kaut kas ir zaudēts arī ar pēdējo.

pavisam nesen man kāds atgādināja to stāstu par tiltu - kaut arī tas bija joks, es to uztvēru tik nopietni, ka aizklīdu domās par 2-4 gadu vēsturi.
un kārtējo reizi kāds uzklupa man ar teātri. tikpat nejauši. viņa aizies uz aktieriem
afēriste un klauns. es.

tabu. daudz un dikti. galvenais - neizgāzties!
bet noskaņa tāda - klusuma un mākslas baudoša

[arī] baltais, pūkainais, lipīgais novērš domas.
skats pa logu dūmakains un neatvairāms. snieg, snieg, snieg!
bet es vēlamo par esošo tik skaisti pārvērst neprotu, kaut pieņemu. vajag brīvdienas. vajag laiku sev [un tev]. aizvien dzīvoju pa naktīm/vēliem vakariem.
un šonakt nespēju iemigt [ir pāris iemeslu].
gribās iziet pastaigā ar kādu, bet...

četri gadalaiki vienā rītā.
un arī tu man esi brīvs.
tik vien kā aizmigt tavās skavās.
un smieties, just un klīst.

*starp spilveniem,(mūsu) iedomu bērniem, Ziemassvētkiem (un tēju), lapu kaujām, Vidzemes akmeņaino jūrmalu,
*romantiskām vakariņām, siera kūkas, trakulīgo vēju, Narvesen siltumu, izgaismotajām laternām, "minci, minci, ksss, ksss", lielisko vīrieša statuju, krāsainajiem zīmuļiem, smiekliem, bruģi, sarunām,
*gāja 3 tirliņi un smaidīja. Pilsēta stāstīja naksnīgo pasaku, klusi pieverot plakstiņus daudzstāvu mājās. Pilsēta smaida un raud no priekeim. 3 ceļinieki staigā un klaigā. Un viņiem neapnīk... "Vai Tu modināsi mani ar smiekliem?" :)

bet viņš aizvien mani pazīst vislabāk, kaut tagad mēs esam citi(em). doma par laika zudumiem. atceries? toreiz mēs bijām jauni un traki. ārprātā impulsīvi. dzīvo ātri, mirsti jauns. un nu man ir pienācis vecums, ar galējībām. brūces paliek dziļākas. nav vērts. just take it easy!
kas mēs esam viens otram? objekts? bet arī tu man esi puspadauza. kārtējā draņķīgā nakts. un tā mēs klusējot skaitīsim rītus, līdz pienāks rīts, kad viss jau būs beidzies.

motivācija tāda - NAV motivācijas!
(lai ir, kur augt)

[pilsēta bez logiem]

tā es vienmēr. ar sevi par sevi. (at)kārtojot pagātnes kļūdas.
ieliec mani būrītī ar skatu uz ārpasauli!

bet tu esi nenojaušamais tandēmu karalis
konveijeru pilsētā.
aplausu čuksti.
jo seja pret zemi sitas.

pāris atklāsmju vakari. nopietni, nedaudz skumji.
tējas namiņš. toreiz laiks pazuda. tas bija tāpat kā toreiz pie jūras šīs vasaras pirmajā reizē.
bet burvīgo acu krunciņu īpašniece pēdējā laikā šķiet pielīdusi nedaudz tuvāk. reizēm liekas, ka ar pietuvošanos mēs attālinamies. bet viņas iegrimuši skumjās acis es iepazīstu arvien labāk, kaut skatienam paejot garām. saskatu līdzības. nedaudz.

izpalīdzēsi?
darbā mums vienmēr ir "labrīt!", pāris stulbas frāzes un kautrīgs smaids, bet jūtami - viens otram mēs patīkam, tik kaut kas attur. bet man tāda sajūta, ka kādreiz viņš man izpalīdzēs.

šī nakts jau otrreiz man kā individualitātei savā kompānijā. devos ar darba kolēgām uz klubu, kur sašķēlēmies 3 baros. klīdu apkārt - pie vieniem, otriem, trešiem viena un pie ceturtajiem un tad pazudu. pāris cilvēku saprata, vēl pāris varbūt sapratīs. un zinu, ka kādam to nesaprast.

un Džonijs...

redzot asaru acis, pērles pār vaigiem rit,
nevarot sapņiem vaļējām acīm pāri tikt.


izdomātām pasakām beigu nav.

man tevis pietrūkst. ļoti. tikai nejautā kā man iet un ko es daru.

veselība nav uz pilnām pekām. manāmi. darbs, naktis un agrie rīti drīz mani nobeigs. bet arī pienākuma izjūtai ir jābūt kaut kādai. morāles principi nostrādā. kaut autopilots.

neguļās jau trešo nakti pēc kārtas. daudz sakrājies. pieradums. atslābums. pašnāvība. un atkal pieradums. [citēju pati sevi]. pieskandinātas ausis ar dienas himnu.

ieslēdza morāli, izslēdza domas. vai arī otrādi. vairs neatceros.
izolators. sapņi vaļējām acīm. un pulsē emocijas caur ķermeni. klupiens. spriedumi. tiki taki robotiņi. bet galma āksti ir tikai ilūzija.
Rudens ir sieviete priekšspēles laikā
pietrūkst pavasara mirkļu. manu pavasaru [oktobris '05]. jo rudens ir rudens.