klīstošais cilvēkbērns ([info]siixmeiteens) wrote 22. Oktobris 2006, 16:30
bet viņš aizvien mani pazīst vislabāk, kaut tagad mēs esam citi(em). doma par laika zudumiem. atceries? toreiz mēs bijām jauni un traki. ārprātā impulsīvi. dzīvo ātri, mirsti jauns. un nu man ir pienācis vecums, ar galējībām. brūces paliek dziļākas. nav vērts. just take it easy!
kas mēs esam viens otram? objekts? bet arī tu man esi puspadauza. kārtējā draņķīgā nakts. un tā mēs klusējot skaitīsim rītus, līdz pienāks rīts, kad viss jau būs beidzies.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.