klīstošais cilvēkbērns ([info]siixmeiteens) wrote 22. Decembris 2004, 01:21
sapnis vaļējām acīm
Mazais, paraustīsim laiku aiz ūsām. Izrausim pāris stundas sev. Sagaidīsim saules lēktu rasas pilienu jūrā. Mazais, nevienam neredzot ieklausīsimies vēja spēlētajā rīta sonātē. Tekelēsim pa puķu pļavām un notrauksim asaras ziediem - tik nenomaldīties Smaržu pasaulē - mums priekšā vēl citas. Mazais, padod roku - trauksimies vēja šūpolēs uz Garšas pasauli. Vissaldākie nektāri Tev. Tik uzmanies, Mazais, lai Tavi spārni nesalīp ar visu šo saldumu! Hei, Mazais, - mēs spējam lidot! Izbaudīsim miljoniem krāsu zvārgulīšu jūras krastā. Uzrāpsimies augstākajā kalnā, apciemosim sauli, sēžot viņas mīkstajā spilvenā - uz mākoņa maliņas. Neuztraucies, Mazais, mums laika vēl diezgan! Šī diena piederēs mums! Ķersim tauriņus dienas vidū un meklēsim jāņtārpiņus pievakarē.
Mazais... Mans mīļais viendienīti, mēs spējam tik daudz... šodien...
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.