klīstošais cilvēkbērns
10 Augusts 2005 @ 02:30
 
visapkārt kluss. tāpat kā es. tāpat kā lietus lāšu kritieni no skaidrām debesīm. pat lielpilsētas trokšņi nespēj izjaukt to. vienīgi svešinieku smiekli tumšajā slidotavā ļauj izspļaut pār lūpām pavisam neviltotu smaidu un izlikt uz paplātes pāris nenozīmīgu vārdu.
visapkārt kluss. tāpat kā nakts. tāpat kā mana pielijusī nakts, kad tā vien gribas palīst zem debesīm un izmirkt. izmirkt no neizdomātiem stāstiem. par mums.
visapkārt tukšs.
Tags:
 
 
klīstošais cilvēkbērns
10 Augusts 2005 @ 21:49
 
es pārvērtīšu tos par īstenību. kādreiz. lai kaislības izjustu pilnībā. un es zinu, ka tas nebūs par vēlu. iedvesmas pietiek.
iemīlējos viņa(s) melnbaltajās,klusi kliedzošajās fotogrāfijās. un viņa(s) brutāli maigi rakstītajās rindās. iemīlējos. atkal. tik šoreiz tie viņi ir citi viņi.
 
 
dvēseles kliedziens:: iedvesmojoša