klīstošais cilvēkbērns
08 Oktobris 2005 @ 23:20
 
Man vajag laiku savai melnbaltajai klasikai. Idejas detalizētas. Nav vietas. Nav laika. Nav iespēju. Bet šo domu gribas realizēt. Ar to, ko es redzu, man nepietiek. Gribas izjust. Un tādos brīžos es sajūtu trīsas uz kakla virzienā uz ausu ļipiņām. Tikapt kaislīgi, eleganti un maigi. Kā toreiz un vēl labāk...

un zem tā visa slēpjas ķermenis, dzeja, foto, fitness...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
10 Augusts 2005 @ 21:49
 
es pārvērtīšu tos par īstenību. kādreiz. lai kaislības izjustu pilnībā. un es zinu, ka tas nebūs par vēlu. iedvesmas pietiek.
iemīlējos viņa(s) melnbaltajās,klusi kliedzošajās fotogrāfijās. un viņa(s) brutāli maigi rakstītajās rindās. iemīlējos. atkal. tik šoreiz tie viņi ir citi viņi.
 
 
dvēseles kliedziens:: iedvesmojoša