Ja nu man pēkšņi būtu jākļūst par dzīvnieciņu (you know, kā jau tas dzīvē mēdz notikt, vai ne), tad tā noteikti būtu ķirzaka ar klaburčūskas asti, zaķa ausīm un kaķa uzvedību. Un zelta zivtiņas atmiņu.

Abet visādi citādi mūsu ģimenītē viss pa vecam - es ar tēvē pulti rokā zvilnu dīvānā un bļaustos uz hokejistiem, savukārt vīra kungs ik pa laikam izsaka vēlmi pēc bērnu ieviešanas. Viss, kā jau tam būtu jābūt.