Uz kājām ir nenormāli daudz biedējoši tumšu zilumu, kuru izcelsme man, protams, kā vienmēr nav zināma, mistiskais celis sāp vēl neciešamāk kā parasti, jo šorīt to ļoti veiksmīgi atdauzīju pret milzu fotogrāmatu, kas pilna ar plikiem skuķiem, nopindzelētiem sudraba krāsā, vakar krītot sasistā mugura sāp pat tad, ja atspiežos pret diviem vispufīgākajiem spilveniem, un galva kā jau galva, tai atdauzītas visas malas. Labi vēl, ka nekādu smadzeņu traumu nav, bet no otras puses, šaubos, ka tur vēl varētu būt palicis diži daudz, ko traumēt.
Bet nekas, vienmēr taču varētu būt vēl sliktāk. Piemēram, zilu aci tomēr neesmu dabūjusi, tas vien jau ir sajūsmas vērts fakts.