Ja es spētu savu mēdīšanos un izķengāšanu ietērpt vārdos, tur būtu, ko palasīties. Tā kā varbūt labi vien ir, ka nevaru.

Un taču beidzot izdevās saprast, kāpēc mums ar The Sims 2 attiecības ir izveidojušās tieši tādas, kādas nu tās ir - on and off, on and off, atkal un atkal. Katrreiz saceros, sadomājos un sapriecājos, bet beigās nekas jau tur nesanāk kā cerēts. Man prasās pēc neirozēm, drāmām, disorderiem un traģēdijām; velns, tur taču pat vecā labā alkoholisma nav, nemaz nerunājot par teenage angst.
Bet vispār jau es nemaz arī neesmu tāds mazs sick puppy, par kādu dažkārt labpatīk izlikties.