Zaķojamies trolejbusos, daudzbalsīgu jaunaiscilvēk saucienu pavadībā laižamies no kontroles, vīna pudeli vicinot, sinhroni bradājam pa kraukšķīgu asfaltu, vakariņas ēdam gultā, apspriežam pīrsingotu aziātiņu smukuma pakāpes, traucējam kaimiņu godīgi nopelnīto naktsmiegu un patiesībā jau tīri neko dzīvojam(ies). Kā jau arī vajadzētu būt.