un man kā nav, tā nav. visādi rādu degunu saulei, bet tie sīkaliņas negrib līst laukā.

Man nekad bērnībā, kad vasarās caurām dienām mēdzu saulē dzīvoties, nekādi raibumi nemetās, bet tagad pirms pāris gadiem nez kāpēc sāka uzrasties. Un nevis tādi mazi un vienādi, bet gan stipri palieli. And I'm not sure how I feel about that.

tas nozīmē, ka arī man ir cerība? :O And i'm not too sure how to feel about that, too.. :/

Yeah, at this point I'd say everyone has a chance.
Nēnu, ja tie raibumi ir tādi skaidri un izteikti, vēl ir diezgan ok, bet tādi, kas tikko svaigi sākuši taisīties, vienkārši izskatās pēc netīrumiem. :/ Man tādi pašlaik ir uz deguna, gandrīz vai jāsāk domāt par tā speciālu apsauļošanu, lai vismaz pēc kaut kā izskatās.

pēc šī izlasīšanas pielīdu spogulim tik tuvu, ka acis vairs nespēja nofokusēties uz savu degunu. man cerību laikam nav. un man ir aizdomas, ka arī nevajag... bet Taviem vasarsraibumiem es novēlu apjaust un īstenot savu patieso dabu!