Mana pašapziņa uzliesmo vien uz īsiem brīžiem, kad mute piebāzta pilna ar sieru un domās pavīd pašpārliecināta smīna pavadīts "Bet kuram gan tik apburošs apaļģīmis kā es varētu nepatikt?". Visādi citādi ir tā, kā ir,- diezgan nekā. Ne jau, ka es (pārāk) sūdzētos, jo ir pierasts, un ir labi.