Mani tagad gaišākie mati izskatoties labāk par agrākajiem tumšākajiem matiem. Bet es nepiekrītu. Ir otrādi. (Drošāk ir otrādi.) Un es vispār izskatoties vēl-pat-ne-gluži-septiņpadsmitgadīga. Ja man konfiscētu acu zīmuli un skropstu tušu, būtu uz visiem piecpadsmit, varu derēt.
Un patiesībā negribu, lai šis būtu mans decembris, man ir galīgi nepareizs periodiskums, un viss ir tik ļoti sajucis. Gribas spēlēties un spēlēt, bet tikai spēlēt ir interesanti vienam pašam. Ir kāds, kuru iekārot, kāds, kuru ienīst, kāds, kuru censties aizmirst, kāds, kuru gribēt iepazīt, bet kāda, ar kuru parunāt - visu parunāt - nav. Ir detaļas un gabaliņi, bet kopaina izpaliek.
Bet kurš gan mūsdienās vairs grib runāt.