Joprojām turpat, jo neko citu atrast tā arī īsti neizdevās. Un jā, tā vienkārši blakām. Blakus gultā. Es jau gribēju bļaut, ka tas vien, ka manā istabā ir divas gultas, nenozīmē, ka tur var visādus guldīt, bet ko nu. Akh.
paga paga.. tiešām blakus tev gultā, kas ir tas pats, kas blakusgultā, jo abas ir kopā? es principā īpaši neiebilstu, laikam, bet.. bet tā tante.. viņa.. nu.. mīļais cilvēk, varēja taču padomāt arī! materiāliste!!! tik par naudu! [pieņemu, ka..]
Kādu vēl viesnicu, ja var palikt pa velti un paņemt to sievišķi priekšā! Viens pluss ir: par salšanu tu nu nekādi nevarēsi sūdzēties. Ja viņai nodīrātu ādu, noteikti iznāktu deķis.
Nav nekādas ņemšanas priekšā, un par velti te arī nekas nenotiek; tā vecā kaza dabū skaistu summiņu par izmitināšanu, tāpēc jau arī grib, lai tas ķēms te brauc. Un par salšanu man, atvainojos, ir pilnīgs po; es negribu, ka man ir jādala istaba ar pilnīgi svešu cilvēku, te nav nekādas kojas, velns parāvis. Un lai tā saimniece man iepūš, es maksāšu tikai pusi par tām divām nedēļām.