Tā nu ir sanācis, ka kopš pēdējās sērijas dzīvokļa pārvērtību sāgā ir pagājis krietns laiks, bet nu mani iemesli un attaisnojumi tāpat diez vai kādu īpaši interesē, so, without further ado - virtuve tātad, ja.
Pirms, pirms, pirms un pēc, pēc, pēc, pēc.
Kādreizējā tualete pārtapusi par izeju uz sētaspuses kāpņutelpu, gāzesvads pārstiepts uz pretējo sienu (akdievs, visa tā epopeja ar Latvijas Gāzi, fakingšitfak), ar istabu kopējā siena pārbīdīta uz dzīvokļa vidu, lai virtuvē visam pietiek vietas, un, tā kā no gatavajiem moduļiem neko jēdzīgu nebijām spējīgi sakombinēt, virtuves iekārta ir custom-made. Yes, yes, faaancy.
Sienas gan vēl joprojām plikas, gleznas stāv sastutētas pa palodzēm un kaktiem, bet nu ar laiku tiksim arī līdz tam, pagaidām tāpat ir labi. Da i vispār - kā jau Laves vecāmamma teica, būtu pieticis te nopirkt jaunu gāzes plīti, un būtu varējuši dzīvot nost, labs dzīvoklis taču bija.