Jau otrais gandrīz-ģībiens tieši nedēļas laikā. Un viss, ko tajā brīdī spēju domāt, ir Now, don't make a scene, act natural, everything's cool, es te tā mazliet piesēstu, ja būtu kur piesēst, bet, tā kā nav, ņemšu un pietupšos. You know, ne jau, ka vajadzētu, bet vienkārši tā gribas. Mjēs. Elpojam.
Seriously, though, vai nu tas ir 1) mans šķībais mugurkauls; 2) ļoti specifiski precīzs papēža augstums; vai nu arī tās ir vienkārši 3) otrdienas. Go figure.