Tikko pabeidzu Larsson's The Girl With The Dragon Tattoo. Viens liels milzu peh - piespiedos piebeigt tikai tāpēc, ka, pirmkārt, gribu arī filmu redzēt, un zinkā, noskatoties filmu pirms grāmatas pabeigšanas, tā arī to pamestu pusratā, un, otrkārt, jāieliek taču sevi beidzot kaut kādos vairāk vai mazāk kultūras rāmjos, ibo citādi neatceros vairs, kad bija pēdējā reize, kad lasīju ko vairāk par parastiem īsajiem stāstiem un novelītēm. Vot. Abet visādi citādi nedomāju, ka būtu kaut ko baigi palaidusi garām, ja arī šo garadarbu neizlasītu. Radidraugipaziņas gan te slavināja, pat gulēt neesot varējuši, tā jābaidās, nu tā jābaidās bija, ka āprāc, bet nu srsly? Atsevišķās pasakās pat briesmīgākas lietas manītas.

Par nākamo savā mazajā literatūras sarakstiņā gan tīksmē ķepiņas trinu - Atvudas The Year of The Flood. Omgomgomg!