Sākusies akūti sausās ādas sezona, un, ja nebūtu pašam savu nepārkāpjamu higiēnas prasību, dušošanos samazinātu līdz, es nezinu, reizei pāris dienās. A to vienkārši tracina pēc tam tā sajūta, ka visur niez, visur kņud, nekādas dušželejas ar 250% jogurta vai krēma, vai vaļu tauku nepalīdz, da i vispār, pēc tam arī slinkums katrreiz zieķēties, jo, saprotiet, seja ta seja, tur kvadratūra mazāka, a visa rumpīša iesmērēšana ar taukvielām prasa laiku. Un tad pēc tam vēl jācīnās ar trekniem palagiem un segām, nu kam tas vajadzīgs.

Tipināju mājās un nebeidzu vien sajūsmināties par to, cik te, Mežaparkā, forši kaķi dzīvo, nu visi bez izņēmuma. Vienmēr pļāpīgi, samīļoties gatavi un astēm gaisā.
Vot, tipināju un spriedu, ka gadījumā, ja nebūtu paspējusi jau apprecēties, dienās noteikti kļūtu par kaķu tanti, nu simts punktu. Bet sakarā ar to, ka manā pasaulītē vīrs un kaķu bataljons viens otru izslēdz, būs vien jānoskaņojas dienās apgādāties ar pēcnācējiem un visiem klausīties gribētājiem un negribētājiem jāstāsta par to, kādas ta' nu mums šorīt kakas bija.
Ha. Ha.