Par to pašu dirselīgumu runājot, šodien viens "jaunēklis" izpelnījās krietnu imagināro zīmuli acī. Pietiek jau ar to, ka sīči par tanti dēvē, vēl tagad arī tikai gadu par mani jaunāki kadri sāks mani par sievieti saukāt. Sajutos teju vai kā pilnīgas miesasbūves, četrdesmitgadīga trīsbērnu māte. Varēja vēl par kundzīti nosaukt, tad gan dabūtu dzirdēt visu, ko domāju i par viņu un viņa tizlajām botām arīdzan.

Bet vispār vislabāk man patīk krievu девушка, pietiekami neitrāls un piemīlīgs.

Bet toties uz pozitīvākas nots - mūsu dārzā ir ievācies milzu ezis. So effing cute.

Un tagad, lai skats uz dzīvi vēl rožaināks, gremošu ka savus gumijlāčus un lasīšu iedāvināto Chinese Love Poetry krājumu.