Izēdu simtgramīgu plastmasas ķobīti iecukurotu un kaltētu dzērveņu, uzzināju, cik tāds maksā, un nopriecājos, ka man par to nebija jāmaksā. Lats piecdesmit, jopcik bumbiņ, es vienkārši dzimumlocekļojos (t.i., ja prosta hujeju). Tur takš tik vien ir tā prieka, cik viena saujiņa. Bet nu tā jau ir, nopelnīt gribas katram.

In other news, šodien pārbraucu pāri jau izrullētam kūmiņam un vienam jau beigtam putniņam, turklāt vēlāk pret manis vadītā spēkrata vējstiklu savu eksistenci beidza arī suicidāla zīlīte. Gan jau arī es neesmu bez vainas ar visu savu smagās kājas sindromu komplektā ar to, ka spidometrs joprojām ir atvaļinājumā, bet tiešām, izvairīties tur vairs nekā nevarēja. Bet nu, no gaišās puses raugoties, šodien bija skaista diena, lai mirtu.