Bet lōģiski, ka es domājos sevi par citiem labāku esam.
Tas gan uznāk tikai periodiski, bet nu vismaz tā, vai ne.
Ha.

All the ugly people, where do they all come from.
Meitene, kam, pēc detaļām skatoties, vajadzētu būt milzīgai, bet viņa tāda nav, urlāts, kurš, pēc treniņbiksēm un krutajām botām spriežot, līdz Rīgai ātrāk aizskrietu, nekā aizlidotu ar lidmašīnu, visādu kalibru vaļi, milzu pieres, pūtaini ģīmji un vienuzači, bezžokļains mājulis, vecs tantuks, par kuru jābaidās, ka tikai lidmašīnā neatstiepj pekas (lai gan autobusā tas būtu vēl ļaunāk - smaka jāpacieš krietni ilgāk), un, protams, čalītis, pēc kura, varu derēt, visur paliek cukuraina sīrupa peļķīte.

Bet nu galvenais, ka mēs paši tādi skaisti, gudri un perfekti.

Un cerētais bembija šašliks brokastīs tomēr izpalika.

Nāis. Uz mājas ārdurvīm uzšķērdu plaukstu. Jācer vien, ka tās durvis nav inficētas ar visa krāsu spektra hepatītiem un citām kaitēm.

Physics: you're doin' it wrong.
Mazs, mazs spēlējams štruntiņš tiem, kas saprot dabaszinātņu pamatlikumus.
Vienmēr esmu zinājusi, ka tā nav mana stiprā puse.

Un pēdējā laikā kārtīgi pasālīta un iepiparota tomātu sula sasilda daudz labāk par visām tējām.