Pavisam nopietni noklausīta saruna:
- Baigi stulbs tas pasniedzējs, neko nepaskaidro.
- Vo, vo, grib, lai mēs paši visu daram.

Manā izpildījumā tur, protams, būtu sarkasms, bet oriģinālā, protams, nekāda sarkasma nebija. Ak, mūsdienu jaunatne.
Vispār jau bērnudārzs.

Slims vīrietis ir kaut kas tik briesmīgs, ka to drīkstētu piedzīvot tikai ļaunākajos murgos.

Nezinu, cik - un vai vispār - tas kādu varētu interesēt, bet es dzīvoju.

Es šovakar atļaušos būt ļoti apcerīgi īmō.
Tā pieaugšana notiek tik nemanāmi, ka vienbrīd attopies darām to, no kā vēl nemaz ne tik sen baidījies kā no baismīgākā bubuļa. Un pārsteidzoši trakākais ir tas, ka šī fakta konstatēšana vairs nešķiet ne mazākajā mērā ārpus 'normāls' robežām.