Jo mazāk esmu to pelnījusi, jo vairāk kaut ko gribu.

Vecāki bijuši un jau aizbraukuši, un tā vien šķiet, atveduši vēl arī nedaudz ilgu pēc mājām. Mana Mīlestība ir saaukstējies un skumst pēc manis.
Vakar vīna bija par daudz, un jēgermaistera vai rumkōlas reibums man tomēr patīk daudz, daudz labāk. In vino veritas, vai ne.

Brīvības iela šodien tieši tik pelēka, lai negribētos līst laukā. Un patiesībā nevajag jau arī, labāk auklēšu beidzot nopindzelētos nagus un dzeršu litriem tējas, mierinājumam. Nācās taču pāris dienas staigāt nenolakotiem. The horror.