Vispār jau būtu jābūt tā, ka ar laiku viedokļi nostiprinās, savas domas prot izteikt arvien skaidrāk un pamatotāk, tā teikt, personība pilnveidojas un viss tāds. Nez kāpēc šķiet, ka manā gadījumā ir otrādi.

Un tikko uzzibsnīja atskārsme, ka man pietrūkst to latviešu valodas stundu uzdevumu, kur jauktos saliktos teikumos bija jāsaliek pieturzīmes. Tie man patika.

Nēnu pilnīgi ārprāts. Izlasīju Natāšas dienasgrāmatu, un tagad manu iztēli nepamet aina, kurā Jēzus skaita manus matus. Nu ķecerība, vai, pilnīgi.

Ai, un ko tur vispār daudz. Man stipri vien pamatīgi nepatīk lielākā daļa manu kursabiedru. Cik jau nu viņu tur atlicis, bet nu that's besides the point.

Un vēl mani tracina tas, ka cilvēkiem, pret kuriem izjūtu stipras antipātijas, ir tāda pati muzikālā gaume kā man.
Jā, un vispār es pēdējā laikā esmu pārāk mierīga.