Un labi, ka tikai es vienīgā zinu, cik muļķīgi un kāpēc tā uzvedos. Un uzmini nu, vai tas ir pagātnē vai vēl joprojām tagad.

Okay, wish me luck.

Veiksmes tātad nav, un vispār es pēc kādām 15 minūtēm satiekos ar karalieni. Ja man tāpat veiksies arī turpmāk, viņš būs kopā ar draudzeni.

Man patiesībā nekas nav ne jāattaisno, ne arī jāattaisnojas, bet es vienalga daru gan vienu, gan otru. Un gandrīz pilnīgiem svešiniekiem kaut ko neizsakāmi svarīgu izstāstīt ir tik ļoti vieglāk, un es nemaz nenožēloju, ka neviens cits to nezina.
Te ir nolijis lietus un jau sāk skaidroties, un es neraudāšu autobusā.

Bet man jau patīk. Gaisa temperatūra par pāris grādiem zemāka, un ļaudis jau steidz no skapju dzīlēm vilkt laukā siltās apakšbikses.

(Un vienmēr, lai cik neapzināti, pie visa tomēr pats vainīgs. Es izbēdāšos jau tagad, lai gan skaidri neko vēl nezinu. Par visu to, ko vēl nezinu.)