Beru krūzē tēju, runāju pa telefonu, ar plecu to piespiedusi pie auss, un domāju, ka nu tikai trīs atlikuši. Un tad - un tad es braukšu mājās, caurām dienām gulšņāšu saulē jūrmalas smiltiņās, klausīšos mākoņskatāmo mūziku un vērošu cilvēkus niecīgos apģērba gabaliņos un lielās salmu platmalēs; debesis būs dzidrzili zilas, liedags - koši zeltains un visam pa vidu jūra, putojoši viļņojoši šņācoša jūra.
Bet tas viss tāds ir tikai tik ilgi, kamēr es atrodos šeit.