Ledus šajās mājās nav, tāpēc pie puna/pušuma pierē tiek likts pelmenis ar žāvētas gaļas pildījumu.
(Ja pelmenis nepalīdzēs, mana nākamā izvēle būs saldēts burkāns.)

Un pašam sev uzdauzīt lūpu arī ir jāmāk.
Lai gan dažkārt pietiek arī ar dabas dotu talantu.

Zarā apsargs sirsnīgi urbināja degunu, bet Rimi bija brīvsolī palaisti pensionāru bataljoni (un viens rudmatis).

Nu nevar būt, ka tas tā notiek tikai un vienīgi kādas nejaušas sagadīšanās vai apstākļu sakritības dēļ. Gan jau es pati, varbūt neapzināti, bet tomēr mēģinu visu salaist dēlī tieši pirms lielajām beigām.

Un pēdējā laikā sapņi ir tādas psihoanalīzes bagātību krātuves, ka nu tikai. Visas pēdējākās fobijas un nevajadzīgās domas uzvandītas vairākkārtējai apskatei.

Life goes on with or without me in it? Nu ne gluži. Tieši uz to, ka with me es paļaujos. Un varbūt tas arī ir tas nepareizais.

Kā sveicienu vienmēr izmantot manu vārdu, turklāt capslock'ā, tiešām nav tas labākais veids, kā man iepatikties.