Atceros laikus, kad šajā sasodītajā mājā bija vismaz trīs termometri. Tagad visi nez kur izkūpējuši. Izraku visas atvilktnes un skapīšus, dusmīgi cērtot durtiņas un pilnā balsī izsakot sarkastiskas piezīmes par visu pēc kārtas, bet nav neviena termometra. Visai pamatotas aizdomas, ka mazā maita vienīgo pievākusi. Argh. Es esmu ļoti nīgra, aizkaitināta un slima, un iespējams, ka uz zoda man būs zilums. Pilns komplekts.

Es tagad varētu paņemt lielu gaļas dunci, skriet apkārt un uzbrukt visiem, ko vien redzu, bļaudama: "DIEEE!" Indeed. Citādi līdz pulksten deviņiem galīgi nav, ko darīt.

Galvā zvana, bet neviens neceļ.