Apķiķinājos, ka "ātrās vakariņas" (sametam kopā uz pannas visu, kas ledsskapja plauktā, pacepam dažas minūtes, raujam nost, ēdam) mūsmāju gaumē šovakar nozīmē melnos rīsus* ar olu un sezama eļļu un lokiem. Smalki dzīvojam!
* par melnajiem rīsiem vispār atsevišķs stāsts, atļaušos izplūst kā omlete uz pannas. Kaut kad nopirku tos (nevis omletes vai pannas, bet melnos rīsus, protams) Stoķī, atvedu mājās un ieliku plauktā. Plauktā rīsi nogulēja krietnu brīdi, jo nevienam nebija ne jausmas, ko ar jamiem darīt. Internetā ieteica taisīt pudiņu (!!! Pudiņu!!! Labi vēl, ka ne rīsa krēmu ar ķīseli!!!). Tā nu man likās briesmīga ēdiena izķēmošana. Visbeidzot smalko ēdmaņu piemeklēja briesmīgs liktenis - mans laulenis drošu roku sabēra to kastrolī un prozaiski uzvārīja. Un sajauca ar pupiņām, konservētajām, vulgaris, apkaisīja ar sieru un apēda gardu muti. Šovakar es turpinu viņa aizsākto kursu, un tik tiešām, varu apliecināt, ka oblica recepte neko no sava šarma nezaudēja. Tikai trauki pēc tam ilgāk jāmazgā, tie, nabagi, izskatās tā, it kā mēs būtu vārījuši tintes zivi.