Jēziņ, ko gan "labāku" var vēlēties besījošas darbadienas vakarā, kā divu piedzērušos tefteļu mājas vizīte. Tefteļi, rau, sadomājuši precēties (ne savā starpā, viņi aplaimos veselas divas sievietes. Ak, laimes lutekles!) un grib tam par godu iedzert ar mums.
Biju tik sašutusi, ka aizcirtu zupas kastroļa vāku viņiem deguna priekšā.
Vispirms iedzērām par laulībām. Par bērniem.
- Gan jau, ka būs, - saka viens no viņiem.
- Gan jau, - es apcerīgi vicinu savu viskija glāzi. - Nu, tur sabojāsies televizors, kādu vakaru nebūs, ko darīt...
Viens no tefteļiem uzstellē Grebeņščikova "Vsje govorjat, što pitj neljzja, a ja govorju, što budu".
- Tad iedzersim par Budu! - viņš sauc.