Saspringtākās divas minūtes manās un kaķa attiecībās.
Es cenšos iestūķēt kaķim mutē pretparazītu tableti*, kaķis pretojas - sākumā vīrišķīgi nevērīgi, bet, kad es neliekos mierā arī pēc ceturtās vai piektās tabletes izspļaušanas reizes, emocijas uzvar saprātu un visi kaķa nagi ieķeras man celī. Nē, meloju, vienas kājas nagi ir iekrampējušies man elkonī.
Tad piepeši - brīnums. Arī otrā tabletes pusīte vairs nekur nav redzama. Apcerīgi paskatos zem dīvāna - kur vēl viņš varēja to izspļaut? Nav. Apēda.
Mēs dodamies uz virtuvi, kaķis iedzer glāzi piena par darbu paaugstināta stresa apstākļos, kamēr es nesekmīgi cenšos notīrīt T-kreklu, kas kļuvis absolūti spalvains.
*es zinu, ka šim nolūkam var izmantot arī pastas, ko vienkārši uzzieķē kaķim uz deguna, un viņš kā tīrīgs zvērs to nolaiza, bet pastas veikalā bija beigušās.