No rīta, graužot brokastis, lasīju interviju ar Dagmāru Leganti. Lai gan par LV sieviešu žurnālu aizraušanos ar intervijām man būtu šādi tādi iebildumi - sākot ar to, ka vairums interviju ir garlaicīgas līdz asarām, nav jau tie intervējamie nekādi gara giganti, un labs cilvēks nav profesija, savukārt intereantās intervijas parasti ir vienkārši skandalozas, lasi un šaumnies, bet šajā bija izteikts kāds novērojums, kas mani stipri vien uzrunāja. Legante runāja par to, ka ja kucēns piečurā istabu, mēs sadodam viņam pa asti, un noslēdzam mieru. Mēs piepeši nemetamies virsū sunītim pēc gada vai pēc diviem, aurojot "a nu kā tu šitā toreiz varēji, a?!?" Savukārt cilvēki cits pret citu gaužām bieži izturas tieši tā.
Jā. Ir vērts padomāt.