Shelly - Post a comment

shelly

08:03 pm

Iegādājos dārgākās cigaretes savā mūžā - Ls 15.88.
Izkāpu no mikriņa, un lai ātrāk tiktu mājās, cigaretes nolēmu pirkt kioskā. Pārdevēja ilgi un dikti skaita atlikumu, beidzot to izsniedz. Sāku likt naudu makā - opā.
- Es atvainojos, - saku. - Es jums iedevu 20 latus.
- Es atceros, ka bija pieci.
Brīdi lūram cita citā.
- Tūlīt pārskaitīšu kasi, tas nebūs ilgi.
Pārdevēja ilgi un dikti skaita, un skaita. Esmu mierīga kā paēdis nīlzirgs - man ne prātā nenāk, ka mana nauda varētu vienkārši pazust bez bēdām. Pārdevēja tikmēr slavē savu godīgumu, un aicina mani apliecināt manējo. Smaidu, māju un piekrītu. Beidzot nauda ir saskaitīta. Pārdevējai, izrādās, trūkstot četru latu. Nekādas manas naudas nav. Pārdevēja turpina atkārtot, ka atceroties - bija pieci lati. Es lūdzu čeku. Pārdevāja uzliek tam mīksto, un turpina veco dziesmu par savu godīgumu un pieciem latiem.
Pēc desmit minūtēm čeka joprojām nav, naudas nav, līst lietus, šalc vējš un es eju mājās, kā ar bomi pa galvu dabūjusi.
Priekškars krīt.