Man priekšā pa ielu gāja meitenīte ar mazu, krēmkrāsas dzīvnieciņu saitītē. Kad pretim nāca vilku suns, meitene savu mīluli savāca uz rokām, un pēc tam atkal nolika zemē.
- Kaķēns? Kucēns? - es ieinteresēti aplūkoju dīvaino radību. Pārāk zems un garš, lai būtu kaķis vai suns.
Mani izglāba draugs da Vinci. Acu priekšā nostājās viņa glezna - "Dāma ar sermuliņu".
Bungas un taures, kungi un dāmas, vai sešos pēcpusdienā pa Purvciemu pastaigās sermuliņi saitītē?