Shelly - Post a comment

shelly

09:05 am - Par papīru un citplanētiešiem

Sakarā ar "papīra kāzu" tuvošanos, nolēmu beidzot izveidot kāzu albūmu papīra formātā. Vakar devos uz "Azur" izņemt bildes.
Foto bodes priekšā rosījās kāds puisietis, karinādams pie durvīm zīmīti.
- Jūs jau ejat prom? - es painteresējos. - Gribēju izņemt bildītes.
- Jā, jā, - teica bodes puisis. - Tūlīt.
Pasniedzu zīmīti ar pasūtījuma numuru, notupos pie letes, iespraudu zobos virsjaku un lietussargu, un sāku pārrakt somu bankas kartes meklējumos. Pēc dažām neveiklām minūtēm, kuru laikā bodes pusis izbrīnīti lūrēja pāri letei, mēģinot saprast, kur esmu palikusi, man izdevās atrast meklēto un lepni izslieties, tikko valdot bagātīgo mantu klāstu.
- Vai... - teica viņš. - Mums ar karti nevar.
- Tad es sameklēšu bankomātu.
- Labi. Tikai nāciet pēc desmit minūtēm, ja, es ātri tagad izskriešu, - viņš teica, smaidīdams tik saldi, cik nu vien spēja.
Atzinīgi novērtēju viņa pūles un metos meklēt bankomātu. Atradu. Izņēmu naudu. Pagriezos un lēni gāju atpakaļ.
To, kas notika tālāk, es vislabprātāk aprakstītu kā citplanētiešu uzbrukumu. Kādreiz, kad Dārgais mēdza pavēlāk atnāk mājās un uz manu jautājumu par ilgo mājupceļu atbildēt, ka viņu tūlīt pēc iznākšanas no darba nolaupījuši citplanētieši un tikai tagad nogādājuši atpakaļ uz zemes, es mēdzu viņu izsmiet. Turpmāk tā vairs nedarīšu, jo tagad es zinu, ka tas ir Pilnīgi Absolūti Briesmīgi Nopietni. Tātad, man uzbruka citplanētieši un piespieda nopirkt kurpes. Nē, patiesībā, es meloju, kurpes es gribēju pati, bet citplanētieši pilnīgi noteikti piespieda mani nopirkt kurpju imopregnējamo līdzekli. Man mājās jau ir vesela kaudze apavu kopjamo līdzekļu - smēres visās varavīksnes krāsās, pulieri, birstes, lāpstiņas, pat apavu stiepjamais līdzeklis (starp citu, visai parocīgs izgudrojums), un tagad arī impregnētājs. Varbūt citplanētieši grib, lai es atveru mazu apavu remonta bodīti.
Saķērusi rokās jaku, lietussargu un kasti ar apaviem un impregnētāju, devos atpakaļ. Foto bodes puisis tieši tobrīd ļoti lēni vēra vaļā savu iestādījumu. Dublis otrais, pasniedzu viņamz zīmīti ar pasūtījuma numuru un desmit latus.
- Vai... - teica viņš. - Man nav, ko izdod.
Jutu, ka pamazām kļūst viegli nikna. Kā, sasodīts, man bija paredzēts no bankomāta izņemt tik erotisku summu kā 6.69? Mirkli klusējot lūkojāmies viens otrā. Tad viņš paņēma manus desmit latus un kaut kur aizdiedza.
Es apcerīgi aplūkoju foto albūmus. Patiesībā man vajadzētu kāzu foto albūmu. Viens pat bija diezgan glīts. Un pareizā izmēra. Bet vēl reiz iet uz bankomātu, tad meklēt, kur dabūt precīzu naudu, ar visu no tā izrietošo un visu, kas var gadīties pa visam - nē, tas bija pārāk riskanti.
Sagaidīju atlikumu, ieliku bildes pie kurpēm un apcerīgi devos mājās.