Pirmo reizi sačirkoju savus stipri apgrieztos matus un tagad priecājos. Atmiņā nāk vidusskola - protams, nelaimīga mīlestība, slepena dzejoļu rakstīšana un pirmās cigaretes, pilns komplekts. Toreiz pirmo reizi vispār sāku domāt par to, pēc kā es īsti izskatos un vai cilvēkiem gluži pietiek tikai ar manu skaisti dvēseli (diemžēl nepietika viss) - apgādājos ar aitādas mēteli, gariem svārkiem, ostas strādnieka džemperiem, gariem zābakiem un pirmo reizi nogriezu tik īsus matus. Tie jestri sprogojās uz visām pusēm un kāds labsirdīgs onkulis manus pūliņus novērtēja kā "kakaja preljestnaja ovechka!"
Nekas daudz jau nav mainījies. Skatos uz sevi un priecājos "kakaja prelestnaja ovechka!"