Pēc pāris mēnešiem es laikam izskatīšos kā Vjetnamas kara veterāns. Tādā karstumā es nevaru visu laiku staigāt džinsās. Es uzvelku jauku mazu kleitiņu un, teiksim, no rīta rāmi krāsojos, līdz piepeši viens, vārdā viņu nesauksim, mēs tāpat visi zinam, par ko ir runa, klusiņām no aizmugures pielavās un ar visiem nagiem ieklūp manā plikajā mugurā. Uz manu šausmu bļāvienu tiek reaģēts ar absolūti nevainīgu un pat tādu kā pārsteigtu purna izteiksmi.