Shelly -

11:22 pm

Es piedrāzu sinoptiķus, kas mudina nerādīties ārā bez vajadzības, un pēc 30 g viskija braucu mājās ar velosipēdu. Vēja brāzmas brīžiem bija tādas, ka nesa no kājām nost stāvot. Uz Stahanoviešu tilta vispār pūta, ka nemetas, un fūres šļāca sejā litriem peļķu ūdens.
Bet es biju sasodīti apmierināta. Virs žaketes vilku džinsu jaku, virs jakas - sarkanu vējjaku, tieši tāda vējjaka kādreiz bija arī kuskus, tāda 70. gadu bezcerīgajā stilā, tā izmirkst momentā, bet jakai ir savelkama kapuce, un visiem vadītājiem redzama krāsa.
Vispār smieklīgi, jo biju domājusi, ka darbā nebūs nevienas tikšanās, tāpēc ierados ar netīru, nošļakstītu mugursomu un lietū izjukušiem matiem, bet dabūju trenkties uz Jūrmalu, dzert kafiju un birdināt pūdercukuru no eklera uz grīdas smalkā tikšanā.
Kā teica kolēge - kāpēc es iedomājos par bērniem - jo ieraudzīju shelly. Tā nu patiešām varēja būt - nāk tāds maziņš, mugursomu plecos, kapucīti galvā.