Vot boljshaja probljema.
Man šausmīgi gribētos pāris reizes nedēļā sportiskos nolūkos braukt uz darbu ar velo. Kāpēc tērēt naudu sporta klubiem, ja var mīties par baltu velti, un uz cēlu mērķi. Un laiks tik jauks, un lai cik lēni es brauktu, tas tāpat nesanāks ilgāk - atšķirībā no visos virzienos līkumojošajiem sabiedriskajiem, es varu braukt pa taisnāko maršrutu. Tak nav skaidrs, kur savu metāla zirgu pēc tam likt.
Pie biroja ēkas ir velo statnis, bet atstāt velospipēdu uz visu dienu pagalmā, kas lieliski pārredzams no ielas, pat pieķēdētu, man galīgi neliekas droša doma. Likt birojā personāldaļa neļaušot. Mūsu stāva trepēs, kur cilvēku būtu mazāk, vispār nav kur velo pieķēdēt, tad velo tur ir vienkārši jānoliek un jāatstāj. Un pirmā stāva administrācija mani pasūtīja uz autostāvvietu pāri ielai.
Nu, bet braukt gribas tā, ka dibens niez vienkārši.