šorīt tramvaji tādi neierasti klusi. Gandrīz vai pietrūkst mūžīgā "biļetītes, biļetītes! kam biļetītes? biļetītes pie vadītāja! biļetītes pie vadīāja, ka tavu māti, nekur nebraukšu, kamēr visi nenopirks!!!!" Un neviens nespaidās garām šurpu turpu pa 20 reizēm viena brauciena laikā. Taisni vai vientulīgi sametas.
Kādu pasažieri tas izbiedēja tik tālu, ka viņš konduktori meklēja pat tukšajā 2. vagona vadītāja kabīnē. Toties cits onkulis izklaidējās, mēģinot iebāzt kompostierī 30 santīmus.
Sliktā ziņa - šausmīgos tempos izpērk tramvaju kartiņas. Piemājas kioskos tās vismaz vairs nebija atrodamas.