![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
06:41 pm - Skatoties uz daudzajiem aicinājumiem balsot, balsot, balsot savā listē
Kādreiz sensenos laikos racoon izteicās, ka, ja es būtu savs pretstats, es būtu viņš. Pupu mizas. Es būtu labsirdīgs, pacietīgs un smalkjūtīgs vīrietis bez jebkādām literārām ambīcijām. Vienīgās reizes manā mūžā, kad es kaut ko rakstītu, būtu lielveikalā, norēķinoties ar karti. Iespējams, es pat vienkārši ievilktu krustiņu. Man nebūtu nekādas vajadzības pašapliecināies un es visai vāji nojaustu, kas ir internets un ko tāds ziemā ēd.
Lai gan tas īstais jautājums, kas mani interesē - ja es būtu savs pretstats, vai es vēl būtu es? Teorētiskas diskusijas nav gluži mans zupas šķīvis, bet šis jautājums man tiešām interesē - vai ir kaut teoprētiski iespējams runāt par "es, kas nav es"?