Man liekas, es kļūšu par normālu Cosmo beibi, pat neatšķirot šo cienījamo izdevumu.
Šodien, es, piemēram, vispirms plunčājos Joker kluba ūdens rekreācijas centrā - džakuzi, baseiniņš, turku pirts, sauna, atkal baseiniņš un vēlreiz džakuzī. Ūdens temperatūra iekš džakūzī - 35 līdz 39 grādi. Sēdēju putās līdz ausīm un man bija pilnīgi skaidrs, ka šito man vajag. Mājās. Vēlams, tādu lielāku. Lai var taisīt tusiņus ar draugiem. Un man tā vanna vienkārši piestāvēja. Pēc tam fiksi izžāvēju matus un gāju - vai pareizāk sakot, skrēju pa galvu pa kaklu, jo kavēju - pie dermatologa.
Pie dermatologa bija ļoti interesanti - pirmo reizi mūžā izmantoju savu apdrošināšanas karti (karte man jau ir sen, darbs apmaksā, bet arī to es biju iemanījusies pazaudēt. Jāēd biezpiens, es zinu, zinu, vakar pat uzēdu). Jutos kā blēde - iedomājieties, es eju pie ārsta, visai dārga ārsta, jāatzīst, un ar mani laipni runā un visu izskaidro, bet es pati par to nemaksāju ne santīma! Freaky. Tā nemēdz notikt, ticiet man, es zinu, ko runāju. No money, no kind talking.
Vainas apziņas notušēšanai sapirkos visādus krēmus un vitamīnus, kas man tika izrakstīti.
Un iekšēji nostenējos, ka arī, liekas, dermatoloģe ir salasījusies Shape un tagad tik skandē, ka man jādzerot 1,5-2 l ūdens vai zaļās tējas dienā. Bāc. Es nedzeru ūdeni. Un es nedzeru zaļās tējas. Vislabprātāk es vispār nedzertu neko veselīgu. Es dzeru (svarīguma secībā) melno tēju ar cukuru, sulas vai limonādes. Visādas Coca-Colas, piemēram, Fantas un Spritus. To visu es ļoti labprāt dzeru, un noteikti vairāk nekā divus litrus dienā. Bet kā lai tos ūdeņainos litrus tagad dabū iekšā? Dzeršu kā zāles.