Vakardienas Secinājums nr 1 - pilatēs ir maz jākustās, un briesmīgi daudz jādomā. Nepaguvu pat nosvīst, toties muskuļi gan trīcēja.
Vakardienas Secinājums nr 2 - ar ievilktu vēderu esmu īsta Dženifera Lopesa. Pašai prieks skatīties.
Vakardienas Secinājums numur 3 - vispār varēja ilgāk. Stunda ir pamaz.
Vakardienas Secinājums numur 4 - trennerīte bija ļoti patīkama. (Nez, kur rodas visi tie briesmīgie stereotipi par trennerēm un trenneriem, kam kājas aug no ausīm un kas to vien spēj, kā uzdzīt cilvēkam mazvērtības kompleksus un aurot skaļā balsī?)
Vakardienas Secinājums numur 5 - esmu ļoti apmierināta un briesmīgi iedvesmota. Iešu vēl. Un vēl, un vēl!
Un varbūt man pat izdosies atjaunot baseina karti. Un varbūt derētu izmēģināt ūdensaerobiku. Vai pamēģināt skriet - to es neesmu darījusi kopš vidusskolas, imho. Lai gan man nav īsti skaidrs, kāda jēga nodarboties ar skriešanu, ja tu pīpē. Bet varētu pamēģināt.
Un kādreiz varētu pamēģināt aiziet uz baletu tai pašā klubā - ar to es kādreiz visai nopietni nodarbojos gadus sešus (mkē, tas bija vairāk nekā desmit gadus atpakaļ. Bet es joprojām reizēm sapņos baletojos. Tie ir tādi dīvaini sapņi - es aizeju uz savu veco zāli, reizēm kavēju, bet vienmēr beigās sadūšojos un aizeju, un atkal dejoju. Ļoti dīvaina sajūta pamostoties).
Un vispār, ja paskatās to sporta kluba programmu, tad liekas, ka veselu kaudzi derētu pamēģināt.
Vārdu sakot, mazais pirkstiņš velnam.